plūst
plūst plūstu, plūsti, plūst, pag. plūdu; intrans.
1.parasti 3. pers. Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
PiemēriPlūst avota ūdens.
- Plūst avota ūdens.
- Plūst izkausētais metāls.
- Pa cauruli plūst gāze.
- ..brūni pavasara ūdeņi plūda uz Dīvaju..
- Pa atvērto logu plūda istabā svaigs pavasara gaiss..
- pārn. Pavasara, jaunības, radoša darba elpa pirmajā vakarā plūda mums pretī no milzīgās, uguņu apmirdzētās Obas pilsētas.
Stabili vārdu savienojumiPlūst (arī kūsāt, iet) pāri malām.
- Plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām idioma — Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
1.1.Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
1.2.Tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam.
PiemēriPlūst elektriskā strāva.
- Plūst elektriskā strāva.
- Informācija plūst pa gaisa vadiem, apakšzemes daudzkanālu kabeļiem,.. pa radio.
1.3.Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
Piemēri..aizturētās asaras plūst un plūst.
- ..aizturētās asaras plūst un plūst.
- ..līdām [pa kalnu] augšup, sviedri plūda aumaļām..
- Dārdēja lielgabali. Plūda asinis.
1.4.Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
PiemēriMigla lēni plūda... Bet debesis kļuva aizvien gaišākas un gaišākas.
- Migla lēni plūda... Bet debesis kļuva aizvien gaišākas un gaišākas.
- No virtuves plūda sūri piedeguma dūmi..
1.5.Vienmērīgi izplatīties (par gaismu). Pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
Piemēri..rīta blāzmas gaisma plūst uz mani, un es ceļos...
- ..rīta blāzmas gaisma plūst uz mani, un es ceļos...
- Stari plūst, un stari lejas [saullēktā], Kalngali jau liesmās dzirkst.
- Pa miglas upēm tumsa lēni plūst, jūt briestam rudzus, siens kaut kur vēl žūst.
- Istabā pa logu plūda bieza, mīksta krēsla.
1.6.Vienmērīgi izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
Piemēri..pa vaļējo logu istabā plūda reibinoša diļļu smarža.
- ..pa vaļējo logu istabā plūda reibinoša diļļu smarža.
- No virtuves plūdusi gāzes smaka.
- No mitrajām delnām pa visu augumu plūda veldzējošs vēsums.
1.7.Par gaisa strāvām.
Piemēri..vējš plivināja [gājēja] matus, sejā plūda svaiga dvesma.
- ..vējš plivināja [gājēja] matus, sejā plūda svaiga dvesma.
- ..Droši kara ceļu eju, Karsti vēji sejā plūst.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
PiemēriTepat divdesmit soļu tālāk mierīgi plūst Gauja.
- Tepat divdesmit soļu tālāk mierīgi plūst Gauja.
- Upēs, kuras plūst caur mežiem, skābekļa saturs ir par 25-50% augstāks nekā tajās, gar kurām tie izcirsti..
- ..paklusām urdza strauts, plūzdams laikam kaut kur no egļu meža, kas puslokā ieskāva pļavu..
- pārn. ..Cik strauji laika upe plūst, Kā joņo pulkstenis!
2.1.Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
Piemēri«Mēs peldam siltajā Golfā,» kapteinis atkal sāka stāstīt. «Šī straume plūst pāri okeānam no Meksikas līča..»
- «Mēs peldam siltajā Golfā,» kapteinis atkal sāka stāstīt. «Šī straume plūst pāri okeānam no Meksikas līča..»
2.2.pārn. Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
PiemēriBrīdi viņš [šoferis] dziļdomīgi raudzījās caur rasaino rūti uz ceļu, kas nemitīgi plūda mums pretī..
- Brīdi viņš [šoferis] dziļdomīgi raudzījās caur rasaino rūti uz ceļu, kas nemitīgi plūda mums pretī..
- Viena vienīga iela [ciematā], taisna un smilšaina plūst līdztekus upei..
3.parasti 3. pers. Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
PiemēriPlūstoši putekļi.
- Plūstoši putekļi.
- Plūstoša grunts.
- ..graudi platā straumē plūda pa slīpo dēli..
- Labība, cements.. no liellaivām uz elevatoriem plūdīs pa pneimatisko pārkravāju caurulēm.
- Plūst, plūst, plūst - tā kā sekundes smiltis plūst...
3.1.Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
PiemēriPreces plūst no noliktavas uz veikaliem.
- Preces plūst no noliktavas uz veikaliem.
- Amatas lejasgala krautuve - tā sauc vietu, uz kurieni no apkārtējiem mežu masīviem plūst nogāztie priežu, egļu, bērzu un apšu stumbri.
- Lieta [parakstu vākšana] sekmējās. Paraksti, tā sakot, plūstin plūda no visām Vidzemes malām uz Rīgu..
3.2.Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
Piemēri..miljonāram nauda plūstot klāt kā ar straumi.
- ..miljonāram nauda plūstot klāt kā ar straumi.
4.Vienmērīgi iet, virzīties (parasti par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri..pa pludmali garā, nepārtrauktā straumē abos virzienos plūst ļaudis.
- ..pa pludmali garā, nepārtrauktā straumē abos virzienos plūst ļaudis.
- Mirdzēja spuldzes un gaismas reklāmas, ielās plūda gājēji..
- ..ļaužu drūzma plūst - pa ielu, pa trotuāriem.
4.1.Par organizētu cilvēku kopumu.
PiemēriPa Aleksandra ielu gājiens plūst uz Gaisa tilta pusi.
- Pa Aleksandra ielu gājiens plūst uz Gaisa tilta pusi.
- Nu viņu [strēlnieku] rindas ielā plūst kā ziediem sēta upe plata.
4.2.Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
PiemēriPa ielām plūst automobiļi.
- Pa ielām plūst automobiļi.
5.parasti 3. pers. Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
Piemēri..viņš lāgā neapjauda, ko te sarunāja. Bet vārdi viņam plūda bez pārtraukuma vienā laidā..
- ..viņš lāgā neapjauda, ko te sarunāja. Bet vārdi viņam plūda bez pārtraukuma vienā laidā..
- Viņš [aktieris] ir vienkāršs un sirsnīgs, viņa valoda plūst asprātīga, tautas gudrības pilna.
- Priecīgās, vieglās dienvidu dvēseles, Kā es reizēm apskaužu jūs! Cik jums raiti valodas raisās, Cik jums smiekli skanīgi plūst!
5.1.Vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām).
PiemēriPa logu laukā plūst lēnas, it kā iemidzinošas skaņas, viegla melodija.
- Pa logu laukā plūst lēnas, it kā iemidzinošas skaņas, viegla melodija.
- Kūp viegla krēsla dejlaukumam pāri. Plūst vienkāršs valsis cauri liepu zariem.
- Zemu noliekti.. kauju karogi. Plūst sēru melodijas.
- Dziesma līgani, plūdeni plūst.
5.2.Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
PiemēriŠī ir tāda [mākslinieka] sirds. Plūst un palo no tās mīlestība pret savu tautu un savas zemes skaistumu.
- Šī ir tāda [mākslinieka] sirds. Plūst un palo no tās mīlestība pret savu tautu un savas zemes skaistumu.
- ..no viņa vārdiem plūda tāda sirsnība un prieks..
- ..Var varoni nokaut, viņš postā grūst, Bet mūžam no viņa sajūsma plūst.
5.3.Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriElita ar patiku klausījās, kad viņš runāja.. - doma plūda loģiski un sakarīgi.
- Elita ar patiku klausījās, kad viņš runāja.. - doma plūda loģiski un sakarīgi.
- Ozols mēģināja ar varu atrauties no atmiņu ainām, bet tās plūst un plūst..
6.parasti 3. pers. Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
PiemēriLaiks plūda - strauji, nepielūdzami, kā Daugavas straume uz jūru.
- Laiks plūda - strauji, nepielūdzami, kā Daugavas straume uz jūru.
- ..Zelta buras, zelta masti, Viegli tavas dienas plūst.
- Es zināju, ka dzīve pastāvīgi plūst kā upe tur lejā..
Avoti: 6-2. sējums