tecēt2
tecēt teku, teci, tek, pag. tecēju; intrans.
1.Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
PiemēriTecēt uz darbu.
Stabili vārdu savienojumiTek (arī šaudās) kā atspole. Tek kā irbe.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriNo līča pļavas augšup pa taku pavecāka sieva ķēdē veda govi, un pāris aitu ar jēriem tecēja līdzi tāpat brīvā.
1.2.Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) — par kājām. Veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
Piemēri..Zib baltas kājiņas, Sīkžigli tekot.
1.3.pārn. Virzīties (parasti šķietamā kustībā) — par debess spīdekļiem.
PiemēriVarena un liesmaina kaut kur zilganās šosejas galā, pa priekšu tecēdama, sev līdzi aicina saule.
1.4.pārn. Vienmērīgi virzīties (par iekārtas, ierīces u. tml. detaļām). Darboties bez traucējumiem (par iekārtu, ierīci).
PiemēriTeciet vien, riteņi, viegli pa sliedi Garām gar pakalnā šalcošo priedi.
1.5.pārn. Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
PiemēriŽaniņš dzirdēja pat tēva plašo balsi. Viņš jutās gauži labā omā. Spalva pati tecēja pa papīru..
Avoti: 7-2. sējums