izniekot
izniekot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
PiemēriIzniekot produktus.
- Izniekot produktus.
- Izniekot lietaskokus.
- Dāvanu un suvenīru veikalos bieži esam ievērojuši dzintarā izveidotus lācīšus un alus krūzes, grāmatas un sazin vēl ko.. Izniekota faktūra, un kāda faktūra!
- Kad kūka bija apēsta, pasniedza otru... Tā dažreiz mēdz apieties ar maziem bērniem, ja negrib tiem ļaut izniekot ēdienu.
- «..tik daudz drēbes izniekots.»
1.1.Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
PiemēriSkaidrs, ka no ieraksta kvalitātes atkarīgs skaņdarba turpmākais liktenis, un mums [komponistiem] nav tiesību izniekot savu darbu.
- Skaidrs, ka no ieraksta kvalitātes atkarīgs skaņdarba turpmākais liktenis, un mums [komponistiem] nav tiesību izniekot savu darbu.
- ..viņš [atdzejotājs] izniekojis dzejoli «Jel smejies, dzīve» - atdzejojumā vairs nedzirdam Salomejas Neris smieklus caur asarām.
1.2.Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
Piemēri«Zemē nomests mūžs...» Mednis beidzot ierunājās. «Izniekots, pasaules vējos izkaisīts.»
- «Zemē nomests mūžs...» Mednis beidzot ierunājās. «Izniekots, pasaules vējos izkaisīts.»
- «Kauns par izniekoto dzīvi, par to, ka neko neesmu sasniedzis un nekādas vērtības neesmu radījis savā mūžā.»
- No darba brīvā sestdiena taču nav izniekojama uz dīvāna vai pie stipra dzēriena glāzītes.
Avoti: 3. sējums