Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iznīcinātājs
iznīcinātājs -a, v.
iznīcinātāja -as, s.
1.Darītājs → iznīcināt.
2.v.; mil. Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
PiemēriIznīcinātāju aviācija.
3.v.; mil. Eskadras mīnukuģis.
4.vēst. Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
PiemēriTūliņ pēc kara izcelšanās viņš sasauca uz apspriedi sava apriņķa partijas un padomju aktīvu un nodibināja vairākas iznīcinātāju nodaļas..
Avoti: 3. sējums