iznīdēt
iznīdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
PiemēriIznīdēt dārza kaitēkļus.
2.Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve). Izskaust.
PiemēriIznīdēt māņticību.
2.1.pārn. Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
PiemēriIznīdēt bailes.
Avoti: 3. sējums