Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iznīdēt
iznīdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
PiemēriIznīdēt dārza kaitēkļus.
  • Iznīdēt dārza kaitēkļus.
  • Iznīdēt žurkas.
  • Iznīdēt nezāles.
  • Iznīdēt blaugznas.
  • Cits būtu priecīgs, ja varētu iznīdēt no pasaules pelējumu. Bet Līvānu antibiotiku fabrikā notiek gluži otrādi - to sēj un audzē.
  • ..kurmji esot kaitīgi dzīvnieki, kas iznīdējami.
2.Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve). Izskaust.
PiemēriIznīdēt māņticību.
  • Iznīdēt māņticību.
  • Varbūt viņi atbrauks mācīties uz Maskavu.., bet pēc tam atgriezīsies atpakaļ savā dzimtenē un palīdzēs iznīdēt kolonizatoru atstāto gara tumsību..
2.1.pārn. Panākt, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
PiemēriIznīdēt bailes.
  • Iznīdēt bailes.
  • Iznīdēt skaudību.
  • ..spoguļošanās savos pārdzīvojumos ir patmīlība, kas jāiznīdē.. kā nezāle.
  • Iznīdēt, izskaust visu slikto, negatīvo cilvēku dvēselēs..
Avoti: 3. sējums