izniekot
izniekot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
PiemēriIzniekot produktus.
1.1.Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
PiemēriSkaidrs, ka no ieraksta kvalitātes atkarīgs skaņdarba turpmākais liktenis, un mums [komponistiem] nav tiesību izniekot savu darbu.
1.2.Nelietderīgi pavadīt (mūžu, laika posmu).
Piemēri«Zemē nomests mūžs...» Mednis beidzot ierunājās. «Izniekots, pasaules vējos izkaisīts.»
Avoti: 3. sējums