Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iznīcīgs
iznīcīgs -ais; s. -a, -ā
iznīcīgi apst.
Tāds, kas pastāv ierobežotu laiku.
PiemēriViss reiz beidzas, viss iznīcīgs..
Avoti: 3. sējums