iznīcināt
iznīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
PiemēriMiljoniem cilvēku krita frontēs, miljoniem cilvēku fašisti iznīcināja aizmugurē un okupētajās zemēs.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
PiemēriIznīcināt peles.
1.2.Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) — par dzīvniekiem.
PiemēriKaķis iznīcina grauzējus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
PiemēriIznīcināt pretinieka ieroču rūpnīcas.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
PiemēriIznīcināt purvus.
3.Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
PiemēriIznīcināt ekspluatāciju.
3.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
PiemēriIznīcināt šaubas.
4.Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
PiemēriJa Mazkoks būtu uzstājies ar savu runu,.. arī viņš būtu iznīcināts, ar zemi samaisīts, pazemots.
Avoti: 3. sējums