Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sapļaut
sapļaut -pļauju, -pļauj, -pļauj, pag. -pļāvu; trans.
1.Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriTēvs agri no rīta bija sapļāvis pa ciņiem augošo grīsli un vīgriezes, tās tagad mātei vajadzēja pārārdīt.
  • Tēvs agri no rīta bija sapļāvis pa ciņiem augošo grīsli un vīgriezes, tās tagad mātei vajadzēja pārārdīt.
  • Galvenais darbs bija sapļaut govij sienu.
  • ..diendienā mums vajadzēja sapļaut un pievest kūtis ap 400 tonnu zaļās masas..
  • pārn. Sešus mēnešus govs pati ar mēli sev sapļauj ēdamo, otrus sešus pārtiek no cilvēka pļāvuma.
2.Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
PiemēriSapļaut kāju.
  • Sapļaut kāju.
  • Sapļaut putnu.
2.1.Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
PiemēriVirszemes ligzdas [kamenēm] bieži iznīcina: sabradā, sabrauc, sapļauj.
  • Virszemes ligzdas [kamenēm] bieži iznīcina: sabradā, sabrauc, sapļauj.
Avoti: 7-1. sējums