šķaidīt
šķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt šķiest1.
PiemēriMēs.. skriešus, mirdzošas lāses šķaidīdami, metamies jūrā jau nezin kuro reizi.
- Mēs.. skriešus, mirdzošas lāses šķaidīdami, metamies jūrā jau nezin kuro reizi.
- Manas istabas logiem drebēja rūtis katrreiz, kad tās [mašīnas], gāzelēdamās un smiltis šķaidot, brauca garām.
- ..zvārguļus šķindinot, sniegu pa gaisu šķaidot, joņos brāzās divjūga kamanas.
- pārn. ..pakāpjas saule, nepiekāpīgi gaiņā nost uzbāzīgos mākoņus un šķaida nost, kur tikai piekļūst.
2.Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
PiemēriPusdienas viņi ēd klusēdami. Alsters, dziļi pār galdu sakucis, ilgi maisa un šķaida kartupeļus kopā ar mērci.
- Pusdienas viņi ēd klusēdami. Alsters, dziļi pār galdu sakucis, ilgi maisa un šķaida kartupeļus kopā ar mērci.
- Iziet Jāzepiņš pagalmā, kur silē kūp vārīti kartupeļi, paņem stampu un sāk šķaidīt.
2.1.Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
PiemēriĻaudis augšup vērš seju, Milzeni [ozolu] apbrīnodami, Šķaida zīles zem kājām un nejūt, Kādus ozolus samin.
- Ļaudis augšup vērš seju, Milzeni [ozolu] apbrīnodami, Šķaida zīles zem kājām un nejūt, Kādus ozolus samin.
- Īsi pirms pusdienas lauks bija apstādīts, un, Pēteris sāka vagot ciet. Maksis [zirgs] tagad gāja labāk, bet, tiklīdz nokāpa no vagas, tā šķaidīja kartupeļus.
- Lielais lamzaks [alnis], kas nekādus šķēršļus negrib atzīt, mierīgi aiziet, krūmus šķaidīdams.
2.2.pārn. Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
PiemēriKara iznīcinošais viesulis [1914. gadā] brāzās pār Latvijas novadiem, šķaidot un klīdinot latviešu tautu kā vēl nekad tās vēsturē.
- Kara iznīcinošais viesulis [1914. gadā] brāzās pār Latvijas novadiem, šķaidot un klīdinot latviešu tautu kā vēl nekad tās vēsturē.
- ..pulka artilēristi ievilka lielgabalu pirmās līnijas tranšejās un tiešā tēmējumā granātām šķaidīja uzbrucēju rotas.
- ..šauj vācu lielgabali, šķaidīdami uzbrucēju rindas,..> daudz jau ir kritušu un pusdzīvu..
- Tad, šķaidīdams un šķeldams likteņus, nāk karš.
3.Vairākkārt, parasti daudz, šķiest2.
PiemēriŠķaidīt mantu.
- Šķaidīt mantu.
- Šķaidīt laiku.
- «..ja tas jaunais cilvēks tā.. šķaida savu naudu, to es nevaru saprast!»
Avoti: 7-2. sējums