šķaudīt
šķaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
PiemēriDažureiz gan piesala un uzsniga, bet tūdaļ atkal lija kā pa Jāņiem... Cilvēki sāka šķaudīt, kāsēt.
- Dažureiz gan piesala un uzsniga, bet tūdaļ atkal lija kā pa Jāņiem... Cilvēki sāka šķaudīt, kāsēt.
- ..sacēlās tādi putekļi, ka visiem bija jāšķauda.
- ..tiek prasīts, lai klepojot vai šķaudot cilvēks aizgrieztos un aizsegtu muti ar kabatas lakatiņu.
1.1.Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
Piemēri..ezis, nikni šķaudīdams un, pukšķēdams, saslēja adatas stāvus un sāka valstīties pa lapām..
- ..ezis, nikni šķaudīdams un, pukšķēdams, saslēja adatas stāvus un sāka valstīties pa lapām..
- Uz zariem reizēm šķaudīja vāveres un ziemas naktīs dudināja pūculēni.
1.2.pārn. Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriKravas mašīna lēni velkas uz priekšu, tās motors sprauslo un šķauda.
- Kravas mašīna lēni velkas uz priekšu, tās motors sprauslo un šķauda.
1.3.pārn.; sar. Nievāt, arī ignorēt.
PiemēriIzrādes notika diezgan bieži un bija visas izpārdotas. Rīgas pilsoņi un viņu madāmas gan šķaudīja un kritizēja, tomēr ar labpatiku noskatījās..
- Izrādes notika diezgan bieži un bija visas izpārdotas. Rīgas pilsoņi un viņu madāmas gan šķaudīja un kritizēja, tomēr ar labpatiku noskatījās..
- «Dace nenāks. Viņa tādiem kā tu šķauda virsū no piektā stāva.»
Avoti: 7-2. sējums