šķaidīt
šķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt šķiest1.
PiemēriMēs.. skriešus, mirdzošas lāses šķaidīdami, metamies jūrā jau nezin kuro reizi.
2.Ar spiedieniem, sitieniem smalcināt (ko), veidot (kā) masu.
PiemēriPusdienas viņi ēd klusēdami. Alsters, dziļi pār galdu sakucis, ilgi maisa un šķaida kartupeļus kopā ar mērci.
2.1.Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
PiemēriĻaudis augšup vērš seju, Milzeni [ozolu] apbrīnodami, Šķaida zīles zem kājām un nejūt, Kādus ozolus samin.
2.2.pārn. Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
PiemēriKara iznīcinošais viesulis [1914. gadā] brāzās pār Latvijas novadiem, šķaidot un klīdinot latviešu tautu kā vēl nekad tās vēsturē.
Avoti: 7-2. sējums