šķaidīties
šķaidīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → šķaidīt1. Tikt šķaidītam.
PiemēriŪdenim pārskrēja brīze, un sīki vilnīši cēlās pretī iešūpotā okeāna mierīgajam viļņojumam. Drīz gar laivu plikšķināja jautras ūdens mēlītes un šķaidījās dzirkstošas šļakatas.
1.1.Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt1.
PiemēriPagalmā pie akas ieraudzīja mazgājamies kalsnu un spēcīgu sirmgalvi.
Avoti: 7-2. sējums