šķiesties
šķiesties šķiežos, šķiedies, šķiežas, pag. šķiedos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → šķiest1. Tikt šķiestam.
PiemēriSniegs šķiedās uz visām pusēm, egļu zari lūza zem autobusa riteņiem..
- Sniegs šķiedās uz visām pusēm, egļu zari lūza zem autobusa riteņiem..
- Kalve dun, un dzirksteles šķiežas.
- Olivers: Iebraucot Palisādos, es ievēroju nelielu, bet ļoti īpatnēju restorānu pašā jūras krastā. Balti viļņi šķiedās tieši stiklos, aiz kuriem sēdēja viesi.
2.Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
PiemēriTagad bija grūti laiki un ar naudu tā nevarēja šķiesties. Jābūt apdomīgam un taupīgam.
- Tagad bija grūti laiki un ar naudu tā nevarēja šķiesties. Jābūt apdomīgam un taupīgam.
- «Savu enerģiju es nekad nešķiežu veltīgi. Bet tev, ja arī gribētu šķiesties, laikam vairs nebūtu ar ko.»
- pārn. Tikai Andalūzijā skaidrie rīti tik pārbagātīgi šķiežas ar krāsām: violetajai seko zeltaini dzeltenā, dzeltenajai - sarkanā.
- pārn. Ar gadam paredzēto saulaino dienu limitu daba [vasarā] bija šķiedusies pārlieku izšķērdīgi, krājumā nu bija palikuši vienīgi svina pelēki mākoņi, lietavas..
Avoti: 7-2. sējums