saplucināt
saplucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Plucinot sadalīt, sasmalcināt.
PiemēriSaplucināt salātu lapas.
- Saplucināt salātu lapas.
- ..viņi saplucināja papīru smalkos gabaliņos, un tad zēns tos uzsvieda augstu gaisā. «Nu snigs, nu snigs!»
- ..kalmes saplucināja, izkaisīja pie durvīm..
1.1.Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriPēc pusdienas tēvs aizgāja atdusēties, māte - pārplucināt savēlušos vilnas segu. Mēs ar māsiņu viņai palīdzējām. Bijām saplucinājuši veselu kaudzi vilnas.
- Pēc pusdienas tēvs aizgāja atdusēties, māte - pārplucināt savēlušos vilnas segu. Mēs ar māsiņu viņai palīdzējām. Bijām saplucinājuši veselu kaudzi vilnas.
2.Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
Piemēri..es nekad neesmu redzējusi, ka viņa.. būtu norāvusi kādu lapiņu vai ziedu, lai to saplucinātu nemierīgajos pirkstos.
- ..es nekad neesmu redzējusi, ka viņa.. būtu norāvusi kādu lapiņu vai ziedu, lai to saplucinātu nemierīgajos pirkstos.
- Edmila (uz Gunu):.. ko tik drudžaini tu puķes rausti, Lūk, citu pēc citas saplucini..
- pārn. Diena nebija nekāda jaukā. Spēcīgs vējš trenkāja saplucinātus pelēkus mākoņus..
3.Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
PiemēriLācis [suns].. izlaida līkumu apkārt Osienes bērniem, kas brēkdami bradāja pa pančkām, bet māte aizgāja garām, it kā tie nemaz nebijuši saplucināmi un triecami istabā iekšā.
- Lācis [suns].. izlaida līkumu apkārt Osienes bērniem, kas brēkdami bradāja pa pančkām, bet māte aizgāja garām, it kā tie nemaz nebijuši saplucināmi un triecami istabā iekšā.
Avoti: 7-1. sējums