Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izrakņāt
izrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
PiemēriIzrakņāt dobes.
  • Izrakņāt dobes.
  • ..tās [meža cūkas] nodara lielus zaudējumus lauksaimniecībai, pie tam ne tik daudz apēdot, kā nomīdot un izrakņājot.
  • No virspuses kaudze izrakņāta robrobiem līdz pusei..
1.1.pārn. Pārmeklēt. Arī izkratīt3.
Piemēri..pie Kalnozoliem viss dzīvoklis apgriezts otrādi,.. [nitlerieši] izrakņājuši katru kaktiņu.., kamēr atraduši tikai dažas grāmatas.
  • ..pie Kalnozoliem viss dzīvoklis apgriezts otrādi,.. [nitlerieši] izrakņājuši katru kaktiņu.., kamēr atraduši tikai dažas grāmatas.
Avoti: 3. sējums