sapluinīt
sapluinīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Plulnot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
Piemēri..puika mierīgi sēž pie loga, nogrimis savā darbā. Pašlaik viņš nolicis pie malas sapluinīto grāmateli..
- ..puika mierīgi sēž pie loga, nogrimis savā darbā. Pašlaik viņš nolicis pie malas sapluinīto grāmateli..
- Pēc šāviena papes patronas čaulītes gals ir sapluinīts.
- Rudens vēja sapluinītās lapas bija pelēki brūnas.
1.1.Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
PiemēriSejā iesitās vēja sapluinīta matu sproga..
- Sejā iesitās vēja sapluinīta matu sproga..
- ..pēkšņi upes gludo virsmu sapluinīja vēja brāzma.
- Lietus bija rimies. Mākoņi skrēja un skrēja tādi sapluinīti un zemi kā rudenī.
1.2.Saviļņot (ūdeni, ēzēm u. tml.).
2.sar. Vairākkārt iesist, parasti stipri. Arī stipri sakratīt (kādu).
PiemēriKaut kur - jau meklēdams sev jaunu dēku - kāds sapluinīts un kauslīgs runcis klīst..
- Kaut kur - jau meklēdams sev jaunu dēku - kāds sapluinīts un kauslīgs runcis klīst..
- Sapluinīt gulētāju, lai mostas.
Avoti: 7-1. sējums