iegriezt2
iegriezt [iegriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu.
1.intrans. Griežot radīt ievainojumu, bojājumu (kur).
PiemēriIegriezt pirkstā ar nazi.
1.1.trans.; parasti divd. formā: iegriezts; pareti Griežot ievainot, iebojāt.
PiemēriNo iegriezta pirksta tek asinis.
2.trans. Griežot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes, robus).
PiemēriIegriezt ornamentu koka kausā.
2.1.Griežot ieveidot (kā) vidū, malā (piemēram, drēbē pogcaurumu).
PiemēriIkdienā valkājamus un sportiska rakstura svārkus šuj ar dažādām kabatām. Tās var būt uzšūtas vai arī iegrieztas.
3.parasti 3. pers.; trans. Skarot (ko), virzoties (pa ko), ieveidot, atstāt (piemēram, rievas) — parasti par ko asu.
PiemēriAss gals, līdz ar [automobiļa] dubļu spārnu vilkdamies pazemi, cietajā ceļā bija iegriezis rētu..
4.trans. Iesākt griezt. Daļēji, arī vietumis sagriezt vai pārgriezt.
PiemēriIegriezt papīra lapu.
5.trans. Griežot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIegriezt kartupeļus zupā.
6.intrans.; sar. Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
Piemēri«Ak tu manu! kā viņi man.. gribēja iegriezt!... Sūdzēja pie draudzes tiesas [draudzes tiesā],.. vaina nekāda nav...»
Stabili vārdu savienojumiIegriezt (arī iecirst, ieraut, iesist u. tml.) robu. Iegriezt makā (robu).
Avoti: 3. sējums