Paplašinātā meklēšana
Meklējam jaukt.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- (No)jaukt (arī sajaukt) pēdas
- (Sa)jaukt galvu
- (Sa)jaukt kārtis
- Jaukt gaisu
- Jaukt gaisu (arī ūdeni)
- Jaukt galvu (arī prātu)
- Jaukt kārtis
- Jaukt maizi
- Jaukt maizi
- Jaukt mieru (arī prātu, domas)
- Jaukt pēdas
- Jaukt prātu (arī domas, mieru), arī sajaukt prātu
- Jaukt prātu (arī galvu)
- Jaukt prātu (arī mieru, domas)
- Jaukt ūdeni (arī gaisu)
- Jaukts dzimums, arī jaukta izcelšanās
- Jaukts koris
- Jaukts koris
- Jaukts mežs
- Jaukts skaitlis
- Jaukts skaitlis
Atrasts skaidrojumos (198):
- (Sa)jaukt kārtis (Iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu. Apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- kulstīt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- pērt Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni).
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.).
- izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
- noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt. Arī nopostīt.
- liniments Ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām.
- neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
- šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
- pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
- pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
- sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
- iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā).
- jaucējs Darītājs --> jaukt.
- kliedēt Dzenāt, dzenājot izjaukt.
- kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma. Šāds miltu maisījums.
- Dispersa sistēma Fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā).
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti kādā citā šķidrumā.
- iemudžināt Iejaukt (2).
- iemaisīt Iejaukt (3).
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā).
- iemaisīties Iejaukties (1).
- iespraukties Iejaukties (sarunā, runā).
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Meklēt blusas svešā kažokā Iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
- Lēkt starpā Iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- Mesties starpā Iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām). Izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu).
- sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēctecis (Dienvidamerikā).
- kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- Sajaukt kārtis Izjaukt (kāda) plānus, nodomus.
- izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
- izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību).
- izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
- izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- izkārpīt Kārpot izjaukt.
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
- krāsot Klāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar krāsu (3).
- maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem.
- dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
- papildkrāsas Krāsas, kas sajauktas veido balto krāsu.
- kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu). Kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
- kompaunds Līdzstrāvas mašīna ar jauktu ierosmi.
- izvandīt Ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi).
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot).
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
- Apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
- Apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Ļoti sajaukt (ko meklējot).
- Apgriezt visu ar kājām gaisā Ļoti sajaukt (ko meklējot). Pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru).
- iemalt Maļot, arī griežot iejaukt. Maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā).
- mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi.
- Vaska krītiņi Materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
- paputināt Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
- papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
- Mehāniskais zīmulis Mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- Griezt apkārt (visas malas) Meklējot jaukt (visu). Sīki pārmeklēt.
- Griezt apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- Vandīt (biežāk griezt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- Kaļķainā kūdra Mēslojums - ar kaļķiem sajaukta kūdra.
- guaša Necaurspīdīga, blāva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
- Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
- Negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
- Negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko. Arī nevēlēties iejaukties.
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- Iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās.
- Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- Bāzt degunu Nekautrīgi jaukties citu darīšanās.
- Nostāties malā Nepiedalīties, arī neiejaukties (kur).
- Stāvēt malā (arī nomaļus) Nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
- nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
- novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
- sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
- izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Sajaukt.
- izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības). Arī izjaukt.
- komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu.
- pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu).
- jaukums Paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2). Dažādu sastāvdaļu maisījums.
- piejaukums Paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt (1). Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
- sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2). Maisījums.
- Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
- odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu.
- pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
- pielikt Piejaukt, piebērt u. tml. klāt (piemēram, kādu vielu). Pievienot (3).
- piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
- izpostīt Pilnīgi izjaukt, pārvērst (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- izšķīst Pilnīgi sajaukties (cietas vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
- noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt. Arī nojaukt.
- izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu).
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- sapluinīt Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē. Šādas politikas realizēšana.
- ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
- peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
- pigments Pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu.
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
- saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
- jaukties Refl. --> jaukt (1).
- piejaukties Refl. --> piejaukt (1): tikt piejauktam. Arī piemaisīties.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (1). Tikt sajauktam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (2). Tikt sajauktam.
- izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
- saputrot Sajaukt (5).
- kaļķot Sajaukt ar kaļķiem. Mēslot ar kaļķiem.
- iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē).
- sasiekalot Sajaukt ar siekalām.
- kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām.
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
- murkšķis Sajaukts (kā) kopums.
- Kā cūku rakums Saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
- Gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
- Netīri (arī gari) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
- Gari pirksti, arī gari (arī netīri) nagi Saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
- samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām).
- saskalot Skalojot sajaukt.
- pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
- piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā). Kārtības trūkums. Pretstats: kārtība.
- Iešauties vidū Strauji iejaukties sarunā, runā.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā. Strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni).
- raibs Tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība.
- mudžekļains Tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.). Tāds, kas ir samudžināts, sajaukts.
- kvēpains Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem. Arī netīrs.
- vircains Tāds, kur ir virca. Tāds, kas sajaukts ar vircu.
- mistrains Tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs.
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība. Tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- mudžeklis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
- murskulis Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts. Arī mudžeklis (1).
- piejaukums Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
- disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju.
- dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko). Radīt nekārtības.
- pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
- rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
- rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).
- savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to).
- savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu).
- bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu).
- izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām.
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
jaukt citās vārdnīcās:
MLVV
MEV