pakulties
pakulties -kūļos, -kulies, -kuļas, pag. -kūlos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
2.sar. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
PiemēriTeicās dubļainā ceļa dēļ nevarējis citādi pakulties uz priekšu kā tik vienos soļos.
- Teicās dubļainā ceļa dēļ nevarējis citādi pakulties uz priekšu kā tik vienos soļos.
- Viņi bija jau labi pakūlušies uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums