Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nojaukt
nojaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Jaucot noārdīt, likvidēt.
PiemēriNojaukt veco celtni.
  • Nojaukt veco celtni.
  • Nojaukt žogu.
  • ..sākusies plaša celtniecība, vecās vienstāva koka mājiņas tiek nojauktas..
  • Laika gaitā šī māja savu mūžu nokalpojusi un nojaukta.
Stabili vārdu savienojumiNojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis.
2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
PiemēriNojaukt biedru uzsākto dziesmu.
  • Nojaukt biedru uzsākto dziesmu.
Avoti: 5. sējums