Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noirt1
noirt -iru, -ir, -ir, pag. -īru; trans.
1.Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
PiemēriNoirt plostu no sēkļa.
2.Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
PiemēriNoirt plostu lielu gabalu.
2.1.Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNoirt divus kilometrus.
2.2.Virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoirt laivu pusstundu.
Avoti: 5. sējums