noirties
noirties -iros, -iries, -iras, pag. -īros; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam). Noairēties (1).
PiemēriES šodien dūšīgi noīros.
2.Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties2.
PiemēriNoirties no sēkļa.
2.1.Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
PiemēriLaiva noīrās no krasta.
Avoti: 5. sējums