nojāt
nojāt -jāju, -jāj, -jāj, pag. -jāju
1.intrans. Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..kāds pārgalvīgs jātnieks zirgā uzjājis stāvajā kalnā un atkal nojājis lejā.
1.1.pārn.; vienk. Nogāzties, nokrist lejā.
Piemēri«..govs [krastā] var kājas izlauzt. Pērn cik reižu tika nojājusi uz galvas lejā.»
2.intrans. Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNojāt no ceļa.
3.intrans. Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriMēs pabēgām malā un gaidījām, Kamēr citi mums garām nojās.
4.intrans. Jāt un pabeigt jāt (kā).
PiemēriCensties nojāt stalti.
5.trans. Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriViņš rakstīja, ka nojājis četrsimt jūdžu..
5.1.intrans. Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
PiemēriNojāt visu dienu pa mežiem.
6.trans. Pārspēt jāšanā.
PiemēriEs visus nojāju.
7.trans. Ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
PiemēriTad nu vecajam Eņģelim sirds vai plīsa aiz žēlabām, skatoties, kā.. nojāja viņa zirdziņus putās.
8.intrans.; novec. Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
Avoti: 5. sējums