noirt2
noirt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
PiemēriNoirusi zeķe.
1.1.Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
Piemēri..ikvienai mūsu neilona laikmeta sievietei ne mazumu raižu sagādājis nelūgtā brīdī noiris zeķes valdziņš.
Avoti: 5. sējums