noirt2
noirt parasti 3. pers., -irst, pag. -ira; intrans.
1.Zūdot saistījumam starp valdziņiem, kļūt cauram (piemēram, par ko adītu, tamborētu).
PiemēriNoirusi zeķe.
- Noirusi zeķe.
1.1.Kļūt tādam, kas zaudē saistījumu (par valdziņiem).
Piemēri..ikvienai mūsu neilona laikmeta sievietei ne mazumu raižu sagādājis nelūgtā brīdī noiris zeķes valdziņš.
- ..ikvienai mūsu neilona laikmeta sievietei ne mazumu raižu sagādājis nelūgtā brīdī noiris zeķes valdziņš.
Avoti: 5. sējums