Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noirt1
noirt -iru, -ir, -ir, pag. -īru; trans.
1.Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko). Noairēt (1).
PiemēriNoirt plostu no sēkļa.
  • Noirt plostu no sēkļa.
2.Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt. Noairēt (2).
PiemēriNoirt plostu lielu gabalu.
  • Noirt plostu lielu gabalu.
2.1.Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNoirt divus kilometrus.
  • Noirt divus kilometrus.
2.2.Virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
PiemēriNoirt laivu pusstundu.
  • Noirt laivu pusstundu.
Avoti: 5. sējums