Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bužināties
bužināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu).
PiemēriAukle bužinās bērnam pa matiem.
Avoti: 2. sējums