Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mistrains
mistrains -ais; s. -a, -ā
mistraini apst.
1.Tāds, kur dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi ir apvienoti vienā un tai pašā audzē.
PiemēriMistrains mežs.
2.Tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs.
PiemēriŠāvieni,.. [suminajuma] dziesmu un mūzikas skaņas jaucās vienā vispārīgā, mistrainā čalā.
Avoti: 5. sējums