likt1
likt lieku, liec, liek, pag. liku.
1.trans. Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
PiemēriLikt malku krāsnī.
- Likt malku krāsnī.
- Likt traukus uz galda.
- Likt krēslu pie galda.
- Likt dēlīti zem mucas.
- Likt laipu pāri grāvim.
- Likt kārtis stāvus.
- Likt bērnu ratiņos.
- Likt ievainoto uz nestuvēm.
- Likt cāļus grozā.
- ..[māte] gatavoja viņam ceļa somu, gan likdama tajā šo to iekšā, gan ņemdama ārā, lai paliktu vieta citam..
- ..viņš apsēstas virtuvē uz piedāvātā krēsla un, ne vārda neteikdams, liek galdā avīzes un citus pasta jaunumus.
- ..tēvs man uzsauc: «Liec airi nost! ...Sēdi mierīgi [laivā] un necelies kājās!»
- pārn. Lai bēdāja, kas bēdāja, Es par bēdu nebēdāju: Liku bēdu uz akmens, Sper' [spēru] ar kāju ūdenī!
- pārn. ..Rindās kā smaržīgus klaipus Latgale pakalnus liek.
- Krustmāte ir viesmīlīga, viņa liek galdā visu, kas ir pie rokas, - sākot ar ceptu cūkgaļu un olām un beidzot ar medu un šā gada zemeņu ievārījumu.
- ..pavērojis, kādu ēsmu lieku uz.. āķa, uzrunāja mani, lūgdams aizdot dažus trīsuļodu kāpurus..
- ..dažreiz nosēdot veselām stundām un ne asakas, bet tad sākot ķerties, līdz aptrūkstot beidzot slieku, ko uz makšķeres likt.
- Cik asaru jau viņa sievai lijis, Kad katru dienu kārtis liek un bur.
- Bogajevska rāmi izklaidējas, likdama pasjansu.
- Divreiz uzcirtuši sienu, nolēma sākt likt to nost, mitrāko atstājot pēdējo.
- ..no pagalma [saimniece] devās uz šķūni, kur gājēji lika sienu.
Stabili vārdu savienojumiLikt (arī celt) galdā.
- Likt (arī celt) galdā — Pasniegt ēšanai, dzeršanai.
- Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana idioma — sar. Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- Likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas — Krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā idioma — sar. Darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- Likt (arī mest) svaru kausos idioma — Pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam. Pakļaut riskam.
- Likt (nost) sienu — Pārvietot sienu no lauka telpās.
- Likt aiz auss idioma — sar. Labi iegaumēt.
- Likt blakus (kam) idioma — Uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- Likt galdā idioma — sar. Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- Likt gulēt — Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
- Likt iekšā idioma — sar. Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- Likt kaktā idioma — Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- Likt kārtis — Zīlēt pēc kārtīm.
- Likt lombardā sar. — Dot par ķīlu lombardā.
- Likt naudu krājkasē sar. — Noguldīt naudu krājkasē.
- Likt pasjansu — Spēlēt pasjansu.
- Likt pie malas idioma — Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs. Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- Likt pie mutes (arī lūpām) idioma — Nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- Likt pie sienas idioma — sar. Nostādīt, lai nošautu.
- Likt pretī (arī pretim) idioma — 1. Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).2. Pretstatīt.
- Likt ribās idioma — vienk. Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- Likt spieķi riteņos idioma — Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- Likt šķēršļus idioma — Traucēt, kavēt, ierobežot.
- Likt uz āķa (arī uz makšķeres) — Spraust, durt uz makšķeres āķa.
- Likt uz kārā zoba idioma — sar. Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
- Likt uz zoba idioma — sar. Nogaršot, ēst (ko).
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē idioma — Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
1.1.Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
PiemēriLikt šalli ap kaklu.
- Likt šalli ap kaklu.
- Likt jostu.
- Likt priekšautu.
- Likt gredzenu.
- Likt krelles.
- «Nāciet man līdzi..,» Ozols, likdams cepuri galvā, aicināja.
- ..Dārte no savas puses liek Jāņos Jurim galvā viskuplākos.. vainagus..
- Ja liek kakla rotu, sakta nav vajadzīga.
1.2.Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.). Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), panākt, ka (tās) atrodas noteiktā stāvoklī.
PiemēriLikt rokas uz muguras.
- Likt rokas uz muguras.
- Likt rokas mātei ap kaklu.
- Likt kājas uz soliņa.
- Likt galvu uz spilvena.
- Likt papēžus kopā.
- Likt kājas plati.
- ..Pie karoga viņš zvērot roku liek..
- ..viņš [jumiķis] prātīgi lika pastalās ieautās kājas uz apaļajiem kāpņu šķēršļiem.
- ..Kārlēns pirmais liek atkal plaukstiņas kopā..
- pārn. «..varbūt tev ar laiku kļūs skaidrs arī tas, ka nevar nesodīts visur likt virsū kāju cilvēku jūtām.»
- Augšup pa nogāzi nāk kāda sieviete. Ādolfs redz, kā viņa uzmanīgi liek piegulošos gumijas zābakos ieautās kājas..
- Kāpnes zem maniem nedrošajiem soļiem žēli čīkst. Es jau tā pūlos likt kāju, cik vien iespējams, viegli un klusu.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) kur (savu) galvu likt.
- (Ir) kur (savu) galvu likt idioma — Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- Likt (arī ņemt) kājas pār pleciem idioma — sar. Iet prom, doties ceļā. Bēgt.
- Likt ausi (pie kā) — Spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
- Likt galvas (arī prātus) kopā idioma — sar. Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Likt galvu ķīlā idioma — Galvot (par ko).
- Likt kājas (arī kāju) (kā) — Iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
- Likt kāju priekšā — Virzīt kāju ceļā (gājējam, skrējējam), lai (tas) kristu.
- Likt kāju priekšā idioma — Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Likt plecu pie pleca idioma — Darboties kopīgiem spēkiem.
- Likt roku uz sirds idioma — Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- Likt soļus (arī soli) idioma — Ejot veidot soļus. Veidot soli (piemēram, slidojot).
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt idioma — Nedarīt nekā (ar ko, kur).
- Nezināt, kur (savas) acis likt idioma — Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
1.3.Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
PiemēriLikt sviestu pie biezputras.
- Likt sviestu pie biezputras.
- Likt cukuru pie tējas.
- Mātestēvs ar lielu taupību izvilcis savus ļaudis, bet kartupeļi pie maizes tomēr bijuši jāliek.
1.4.Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
PiemēriLikt sviestu uz maizes.
- Likt sviestu uz maizes.
- Likt pūderi uz sejas.
- Likt grimu.
- Likt krāsas uz audekla.
1.5.Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai.
PiemēriLikt naktsāķus.
- Likt naktsāķus.
- Likt krītiņus vēžiem.
- Likt murdu.
- ..žurkām slazdus likām.
- Pateicis sievai, ka iešot ūdas likt, Frickalns aizgāja uz ezermalas krūmāju pusi.
- Liek zaķiem cilpas, Liek putniem..
1.6.pārn. Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā).
PiemēriAr smalkjūtību viņš prata vārdus tā likt, ka tie Kristīnei nesāpēja..
- Ar smalkjūtību viņš prata vārdus tā likt, ka tie Kristīnei nesāpēja..
- Un vārdu tā pie vārda lieku, Līdz dzejas burvība to skar..
- Rainis īso rindu bieži mēdz likt arī [panta] vidū..
2.trans. Iestiprināt, iebūvēt.
PiemēriLikt logus.
- Likt logus.
- Likt flīzes.
- Likt drenas.
- Likt caurtekas.
- Visu cauru svētdienu mazmājnieki kāpināja izkaptis, lika grābekļiem zarus..
- Krāso grīdas, logu rāmjus, liek jaunas durvis..
- Agrāk visas inženierkomunikācijas lika tieši zem ceļa braucamās daļas.
Stabili vārdu savienojumiLikt šuves. Likt zobus.
- Likt šuves — Šūt brūci.
- Likt zobus — Iestiprināt zobu protēzes.
2.1.Veidot (segumu, pamatus).
Piemēri19. gadsimta otrajā pusē pirts istabiņās liktas arī dēļu vai plēstu apaļkoku grīdas..
- 19. gadsimta otrajā pusē pirts istabiņās liktas arī dēļu vai plēstu apaļkoku grīdas..
- ..saimnieks pašlaik plēsa nost salmus kūts jumtam.. «Vecs jumts, sāk, jānoplēš pakaišos, tikpat rudenī jāliek jauns.»
- «Šeit, kur mēs stāvam, būs pagalms, bet mājas pamatus likšu blakus tam lielajam ozolam.»
Stabili vārdu savienojumiLikt pamatus.
- Likt pamatus idioma — 1. Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes.2. Dibināt (iestādi, organizāciju u. tml.).3. Veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
2.2.Veidot matos (parasti ilgviļņus).
2.3.Piestiprināt (ko, piemēram, apaviem, apģērbam), labojot, izgatavojot.
PiemēriLikt pazoles zābakiem.
- Likt pazoles zābakiem.
- Likt papēžus kurpēm.
- Viņa izmazgāja un lāpīja Viktora drēbes un veļu. Strādāja rūpīgi, lika ielāpu pie ielāpa tā, ka dažs krekls iznāca pārāk cieti sadiegts un ielāpu noraibināts.
2.4.parasti savienojumā ar «klāt» Piestiprināt (kam, piemēram, detaļu).
PiemēriLikt klāt mašīnai riteņus.
- Likt klāt mašīnai riteņus.
- Likt klāt durvīm rokturi.
- Likt klāt durvīm priekškaramo atslēgu.
- Likt logiem jaunus aizkarus
2.5.Savienojumā «likt kopā»: montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml.).
PiemēriBrīvais laiks viņam pagāja pie motocikla. Te jauca to, te atkal lika kopā.
- Brīvais laiks viņam pagāja pie motocikla. Te jauca to, te atkal lika kopā.
3.trans. Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
PiemēriLikt zīmogu uz dokumenta.
- Likt zīmogu uz dokumenta.
- Jautājošais elements te [retoriskajos jautājumos] var būt gluži nenozīmīgs, tāpēc dažkārt jautājuma zīmes vietā liek izsaukuma zīmi.
- Ko lai tev sūtu na Salacas krasta? Līdzīgi citiem - sirsnīgu sveicienu? Visi vārdi, uz papīra likti, Kļūs par nodrāztu, parastu teicienu.
- Skolotāja lika atzīmes.
- ..daktere Vozņesenska eksāmenos liek Anitai piecniekus..
Stabili vārdu savienojumiLikt atzīmi. Likt parakstu.
- Likt atzīmi — Vērtēt sekmes ar kādu atzīmi un rakstīt to.
- Likt parakstu sar. — Parakstīties.
- Likt piecnieku, četrinieku utt. (arī pieci, četri utt.) — Vērtēt sekmes ar atzīmi pieci, četri utt. un rakstīt to.
- Likt punktu uz «i» idioma — Izdarīt pēdējos precizējumus.
- Likt vienlīdzības zīmi (starp ko) idioma — Uzskatīt par vienlīdzīgiem.
4.trans.; parasti savienojumā ar «ārā» Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu). Dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
PiemēriLikt īrnieku ārā no dzīvokļa.
- Likt īrnieku ārā no dzīvokļa.
- ..vai tas var būt, ka rīt Druviņu liks ārā no mājām un ārdīs zemē viņa ēkas. Birznieks-Upītis.
5.trans.; sar. Norīkot (pie kāda darba). Norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā).
Piemēri..Mārtiņš viņu [Andru] kūtī pirmoreiz bija nolamājis,.. tāds tikai pie ravēšanas un saivu tīšanas liekams.
- ..Mārtiņš viņu [Andru] kūtī pirmoreiz bija nolamājis,.. tāds tikai pie ravēšanas un saivu tīšanas liekams.
- ..vīrs viņu pie grūta darba neliek..
- Vai taisnība, ka no skolas [dēls] esot izsviests un tēvs vedīšot mājās likt pie arkla?
- «Ņēmis tik' [tikai] un licis pašu [saimnieku] vālā, lai tauki izsvīst.»
5.1.Izmantot darbā (darba dzīvnieku).
PiemēriTikai lielo melni divas nedēļas vairs nelika darbā, kopā ar Māšu viņš augu dienu ganījās dārza atālā..
- Tikai lielo melni divas nedēļas vairs nelika darbā, kopā ar Māšu viņš augu dienu ganījās dārza atālā..
- Mikus: Jāprasa, ko ar zirgiem darīs? Vai tūliņ no pieguļas likt arklā..
Stabili vārdu savienojumiLikt arklā. Likt ilksīs.
- Likt arklā — Jūgt arklā.
- Likt ilksīs — Jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.).
6.trans.; sar. Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
PiemēriLikt bērnu bērnudārzā.
- Likt bērnu bērnudārzā.
- Likt slimnieku slimnīcā.
- «Kas nu ir? Pirksts nost?.. Vai tu neredzi, ka akmens veļas un nagi jāatrauj nost? Labi, ka vēl nav labā roka, tad liec tikai tādu nabagmājā iekšā.»
6.1.Norīkot (amatā, vietā).
Piemēri..vai tiešām nevarētu Jāņa vietā likt stingrāku vīru, piemēram, Gauženu.
- ..vai tiešām nevarētu Jāņa vietā likt stingrāku vīru, piemēram, Gauženu.
- ..fabrika tāpēc [kādam strādniekam aizejot] neapstāsies.. Jokam tad tas.. bars mīdījās tur aiz vārtiem? Pamet tikai ar pirkstu, vienā vietā kaut desmit varēja likt iekšā.
6.2.Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā).
PiemēriBergs: ..lieta skaidra: jūs liks cietumā, kāzas nevar notikt.
- Bergs: ..lieta skaidra: jūs liks cietumā, kāzas nevar notikt.
- «Kas tā par valodu, ka japāņi krievus uzvarēšot? Tādi runātāji jādod Kutuzovam [policijas priekšniekam] rokā, lai liek aiz restēm!»
Stabili vārdu savienojumiLikt aiz restēm.
- Likt aiz restēm — Apcietināt, ievietot cietumā.
7.trans. Parasti savienojumā «kur likt»: izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
Piemēri«Kur Brīviņš tos akmeņus liks?» Andrs prātoja. «Agrāk esot veduši bānim [dzelzceļam].. Bet nu jau kronim vairāk nevajag.»
- «Kur Brīviņš tos akmeņus liks?» Andrs prātoja. «Agrāk esot veduši bānim [dzelzceļam].. Bet nu jau kronim vairāk nevajag.»
- «Kur jūs liksit tik daudz naudas,» es jokoju, bet viņš nopietni atbildēja: «Vai tad naudas kādreiz var būt par daudz?»
- «Viņa māte tam [zēnam] nāks pakaļ un nodos to ganos. Kur lai citur liek tādu rakari.»
- pārn. ..kur lai liek šo garo, vējaino, neizturami smago un drūmo nakti?
- pārn. Kur lai es lieku smeldzīgās ilgas Pēc zilganiem kamanu ceļiem?
- «..tev jau sieva komandējumā, skaidrs, tev nav savu laiku kur likt...»
- No ilgās šūpošanās viņam ticis nelabi,.. acīs spiežas asaras un seja metas pelēka. Viņš nekur vairs nav liekams.
Stabili vārdu savienojumiNav laiku kur likt. Nav nekur (vairs) liekams.
- Nav laiku kur likt — Saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
- Nav nekur (vairs) liekams — Saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
8.trans.; sar. Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
PiemēriLikt avīzē sludinājumu.
- Likt avīzē sludinājumu.
9.trans. Kāršu spēlē – iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
PiemēriLikt bankā desmit rubļus.
- Likt bankā desmit rubļus.
- Likt visu naudu uz dūža.
Stabili vārdu savienojumi
- Likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts idioma — Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Likt uz spēles idioma — sar. Padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
10.trans.; parasti savienojumā ar «vaļā», «ārā»; sar. Teikt.
PiemēriLikt vaļā visu, ko domā.
- Likt vaļā visu, ko domā.
10.1.intrans.
PiemēriUpīšu Mārtiņš.. gari un atņemdamies pārstāstīja tiesas gaitu.. Tie acis vien bolīja, kad viņš sāka likt vaļā..
- Upīšu Mārtiņš.. gari un atņemdamies pārstāstīja tiesas gaitu.. Tie acis vien bolīja, kad viņš sāka likt vaļā..
11.trans.; sar. Sviest, triekt (pret ko).
Piemēri..pirmajā brīdī likās, ka vajadzētu likt to [izlijušo tintes pudeli] pret kādu akmeni un mājā teikt, ka jājot saspiedās.
- ..pirmajā brīdī likās, ka vajadzētu likt to [izlijušo tintes pudeli] pret kādu akmeni un mājā teikt, ka jājot saspiedās.
12.intrans.; sar. Sist, cirst.
Piemēri«Likšu vienreiz pa ķiveri [galvu], un tad būs visas muļķības laukā..» Sausais gandrīz kliedza un atvēzējās sitienam.
- «Likšu vienreiz pa ķiveri [galvu], un tad būs visas muļķības laukā..» Sausais gandrīz kliedza un atvēzējās sitienam.
- Bet Jānis kā nāca, kā atvēzējās un lika - Miets iegāja grīdā uz vietas.
- Muļķītis.. liek velnam ar sudraba zobenu un atcērt visas galvas.
Stabili vārdu savienojumiLiec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu idioma — sar. Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Likt pretī idioma — Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
13.intrans.; sar. Ātri skriet.
PiemēriViņš lika, ko nagi nes, bet - noskrējis līdz sūknim otrā sētā, atgriezās un parādīja mēli.
- Viņš lika, ko nagi nes, bet - noskrējis līdz sūknim otrā sētā, atgriezās un parādīja mēli.
- Jaņuks, tikko ticis ārā, liek lejā uz aizsalušo dīķi. Tur var tik labi slidināties!
- ..Annele laiž, ko māk, pakaļ savam baram, kas .., urkšķēdams un kviekdams, liek uz krāci.
14.trans.; novec. Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
PiemēriStrautiņš: Ko jūs iedrošināties? Brukt virsū kādai nespēcīgai sievietei un to likt apsmieklā visas sapulces priekšā!
- Strautiņš: Ko jūs iedrošināties? Brukt virsū kādai nespēcīgai sievietei un to likt apsmieklā visas sapulces priekšā!
- Targals: Kas tevi No pīšļiem pacēlis, kas godā licis?
- pārn. «E, lielais laiks mūs licis kaunā!»
Stabili vārdu savienojumiLikt novārtā.
- Likt novārtā idioma — 1. Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).2. Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
Stabili vārdu savienojumiLikt (arī ņemt) vērā. Likt cerības (uz kādu, uz ko). Likt darbā (arī pie darba).
- Likt (arī ņemt) vērā idioma — Ievērot.
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) idioma — Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- Likt darbā (arī pie darba) idioma — 1.sar. Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).2. Lietot darba procesā (darbarīku).
- Likt eksāmenu (arī pārbaudījumu) idioma — Kārtot eksāmenu (pārbaudījumu).
- Likt elpu ciet idioma — sar. Trūkt gaisam, būt grūti elpot. Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
- Likt ķīlā idioma — Riskēt (ar ko).
- Likt lietā idioma — Izmantot pareizi, visatbilstošāk, īstā vietā.
- Likt mierā (arī mieru) idioma — 1. Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.2. Neaizskart, neapvainot.3. Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.4. Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.5. Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).6. Parasti savienojumā «nelikt mieru»: izraisīt nemieru, pārdomas.
- Likt nost amatu (arī pilnvaras) idioma — sar. Atteikties no amata, nepildīt vairs pilnvaras.
- Likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu idioma — Izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- Likt pie sirds idioma — Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) idioma — Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt priekšā idioma — 1. Izteikt priekšlikumu, ieteikt.2.novec. Izteikt, pateikt.
- Likt ragus idioma — sar. Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- Likt svaru (uz ko) idioma — 1.novec. Ievērot, ņemt vērā.2. Uzsvērt, akcentēt.
- Likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) idioma — sar. Nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- Likt uz kādu visas kārtis idioma — pareti Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Likt uzsvaru (arī akcentu) idioma — Uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā idioma — Piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
- Likt virsrakstu (arī nosaukumu) idioma — Nosaukt kā (tekstu, tā daļu).
Avoti: 4. sējums