liktenis
liktenis -ņa, v.
1.Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem — pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
PiemēriLikteņa trieciens.
Stabili vārdu savienojumiAklais liktenis. Būt (kāda) liktenim.
2.Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
PiemēriNeparasts liktenis.
2.1.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
PiemēriTautu likteņu kopība.
2.2.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
PiemēriPasaules liktenis.
2.3.Tas, kas notiek (ar kādu priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē. Stāvoklis, kādā (tas) nonāk noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē.
PiemēriMājas liktenis.
Stabili vārdu savienojumiLikteņa stunda. Likteņa stunda sit. Pamest savam liktenim.
Avoti: 4. sējums