Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
likteņgaitas
likteņgaitas -u, vsk. likteņgaita, -as, s.; poēt.
Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis2. Likteņceļš.
Piemēri..stāsts par Mārča likteņgaitām vēl nebeidzas.. Nonācis strādnieku vidē, saticies ar revolucionārajiem cīnītājiem un iekļāvies to pulkā, Mārcis.. gūst atbildi uz mokošo jautājumu: «Kas ir dzīve?»
Avoti: 4. sējums