līkt
līkt līkstu, līksti, līkst, pag. līku; intrans.
1.parasti 3. pers. Liekties lejup (par augiem, to daļām).
PiemēriKoki līkst vējā.
Stabili vārdu savienojumiLīkt ziedos.
1.1.Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
PiemēriŠūpuļa kārts līkst.
1.2.Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
PiemēriLiepu alejas un dārzi.. jau maija sākumā līka svaigā zaļumā un ziedos.
1.3.Liekties (pāri kam, pār ko) — par augiem, to daļām.
PiemēriSakustējās lazdas zars, kas līka pāri taciņai..
2.Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriLīkst zem nastas.
2.1.Liekties (pāri kam, pār ko) — par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriIk valša solis ved projām no bara, Pār meiteņu smaidiem mēs līkstam.
2.2.Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriDarbā līkušie, bez laika sirmie [ļaudis], Saņem priekus, Mdi viņiem doti.
3.parasti 3. pers. Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
PiemēriEju gar galdiem [tirgū], - tie līkst aiz rudens bagātās ražas.
4.parasti 3. pers. Plesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko) — parasti par debesīm.
Piemēri..pār.. Gaujas leju līkst svelmainas saules pielietas augusta debesis.
Avoti: 4. sējums