līkt
līkt līkstu, līksti, līkst, pag. līku; intrans.
1.parasti 3. pers. Liekties lejup (par augiem, to daļām).
PiemēriKoki līkst vējā.
- Koki līkst vējā.
- Ziedi līkst lietū.
- Zāle līkst zem kājām.
- Ābeļu zari līkst no augļu smaguma.
- Tās [egles] sūnu sirmie zari līka līdz pašai zemei.
- Avenāji, pilni zaļu, nenobriedušu ogu, smagi līka vai līdz zemei.
- Līkst zem smagās nastas kviešu vārpas..
- ..līkst ziedos ābeles..
Stabili vārdu savienojumiLīkt ziedos.
- Līkt ziedos — Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
1.1.Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
PiemēriŠūpuļa kārts līkst.
- Šūpuļa kārts līkst.
- Mans pludiņš sāk grimt! Es nogaidu, piecērtu spēji. Līkst makšķeres kāts kā loks.
- pārn. Kad spidometra šautra līkst, Es redzu ātrumu - tas kvēlo!
1.2.Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
PiemēriLiepu alejas un dārzi.. jau maija sākumā līka svaigā zaļumā un ziedos.
- Liepu alejas un dārzi.. jau maija sākumā līka svaigā zaļumā un ziedos.
- ..Es redzu tad kalnu kraujas, kas tālu augstumu tvīkst, Un ābeļu dārzus plašus, kas ziedos un augļos līkst..
- ..līkst vārppilnas druvas gar [ceļa] malām..
1.3.Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
PiemēriSakustējās lazdas zars, kas līka pāri taciņai..
- Sakustējās lazdas zars, kas līka pāri taciņai..
- Reiz nokaltīs raudošais bērzs, Kas pāri kapam līkst sērs..
- ..Lai kur es ietu, Es mīlēšu ziedu, Kas dzimtenes pļavā Pār urdziņu līkst.
2.Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriLīkst zem nastas.
- Līkst zem nastas.
- Linu druva lielījās: Līks plūcēja muguriņa.
- ..Līkst galva man zemāk un zemāku [zemāk] Kā upes vītoliņam.
- pārn. Šīs dienas kā brūnas sievas Ar smaržīgām nastām iet.. Līkst viena zem skalbju nastas, Bet cita zem sarkanā dābola līkst..
2.1.Liekties (pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriIk valša solis ved projām no bara, Pār meiteņu smaidiem mēs līkstam.
- Ik valša solis ved projām no bara, Pār meiteņu smaidiem mēs līkstam.
- Varbūt pār avīzi līkst galva sirmā..
2.2.Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriDarbā līkušie, bez laika sirmie [ļaudis], Saņem priekus, Mdi viņiem doti.
- Darbā līkušie, bez laika sirmie [ļaudis], Saņem priekus, Mdi viņiem doti.
- ..Vieniem muguras līka no rīkstēm, Otriem - no slavinājumiem.
- Te visspēcīgākie pleci līkuši, Rimušas visdarbīgākās sievas.
3.parasti 3. pers. Liekties uz iekšu (no kāda smaguma).
PiemēriEju gar galdiem [tirgū], - tie līkst aiz rudens bagātās ražas.
- Eju gar galdiem [tirgū], - tie līkst aiz rudens bagātās ražas.
- ...smilkšu [smilšu] pauguri līkst zem tūkstoš smagu kāju svara.
- Jauneklis..: Zeme aiz kapu smaguma līkst...
4.parasti 3. pers. Plesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko) – parasti par debesīm.
Piemēri..pār.. Gaujas leju līkst svelmainas saules pielietas augusta debesis.
- ..pār.. Gaujas leju līkst svelmainas saules pielietas augusta debesis.
- Zvaigžņotā debess arka Pāri galvām līkst..
- pārn. ..ziedu ausma zemei pāri līks.
Avoti: 4. sējums