liktenīgs
liktenīgs -ais; s. -a, -ā
liktenīgi apst.
1.Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
PiemēriLiktenīgs gājiens.
1.1.Tāds, kurā notiek kas izšķirīgs, būtiski nozīmīgs (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā (par laikposmu).
Piemēri..indiāņu ciltīm bija liktenīga 16. gadsimta pirmā puse, kad konkistadors Pedro de Valdivi lika pamatus Santjago un otrs varenāks un viltīgāks spāņu sirotāju virsaitis.. jau bija nodibinājis atbalsta punktu savam karaspēkam..
1.2.Tāds, kas ir saistīts ar ko izšķirīgu, būtiski nozīmīgu (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā.
PiemēriLagzdiņa mājas kļuva Riekstiņam [spiegam] liktenīgas. Viņa pēdas sadzina.
2.Tāds, kas izraisa (kāda, kā) bojāeju.
Piemēri..desmit kuģu mierīgi varēja pāriet pāri [mīnām], bet vienpadsmito vai divpadsmito tās sašķaidīja gabalu gabalos. Tāpēc kuģi kursēja pa stingri noteiktiem, pārbaudītiem maršrutiem - pat neliela novirze no kursa dažreiz varēja kļūt liktenīga.
2.1.Tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu).
PiemēriPirtij ir nelieli bēniņi. Tur glabājas vecāsmātes zārks, ko viņa likusi dēlam pasūtīt, lai liktenīgā stundā nebūtu liekas klapatas.
2.2.Tāds, kas ir saistīts ar (kāda, kā) bojāeju.
PiemēriKādēļ nojauta to [Zelmu] nevarēja atvest pie Ņevas un taisni uz to liktenīgo tiltu, kur Ceplis dara sev galu?
3.Neizbēgams, neatvairāms.
Piemēri..kapitālisma nometne desmitkārtīgi pavairojusi savu izsūtāmo spiegu un diversantu skaitu.., jaušot kapitālistiskās iekārtas draudīgo, liktenīgo.. iznīkšanas ceļu.
4.Tāds, ko ir noteicis liktenis1. Tāds, kas ir saistīts ar likteni (1).
Piemēri..klusībā sapņoju, kāds būs tas vīrietis, kuru es iemīlēšu. Toreiz [skolas laikā] tas bija tikai tēls - izplūdis, nenoteikts, bet tagad man šķiet, ka jau tad viņam bija Harija seja, augums un balss. Liktenīgi, vai ne? Es ticu liktenim.
Stabili vārdu savienojumiLiktenīgā stunda sit.
Avoti: 4. sējums