Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
likteņtraģēdija
likteņtraģēdija -as, s.; literat.
1.Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
PiemēriTā kā traģisko konfliktu pamatā antīkajā literatūrā bija cilvēka bezcerīgā cīņa ar dievu nolemto likteni, tad šīs traģēdijas sauca par likteņtraģēdijām.
2.Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
Avoti: 4. sējums