teikt
teikt teicu, teic, teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. teicu; trans.
1.Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Sacīt (1).
PiemēriTeikt dažus vārdus.
- Teikt dažus vārdus.
- Teikt patiesību.
- Teikt runu.
- Aiz krūma iebubinājās lielais melnis. «Nekā mani šoreiz nav tev ko iedot,» Mārtiņš teica klātpieiedams..
- «Neraudi, Zuze! Un neļauj skuķiem brēkt,» Vilis aizsmacis teic.
- Inspektors:.. jūs esat teicis, ka rūdas slāņu masa jūsu atklātas atradnēs sniedzoties vairākos simt miljonos tonnu? - Kristofers: To es arī tagad saku.
- Tēvs ar māti saskatījās. Viņi neteica viens otram ne vārda, bet abi smagi nopūtās.
- pārn. Mana Daugava, teic, ko lai daru nu, Dzīva saite mūs vieno un tur.
- Zigis bija gribējis teikt skaļu labvakaru, bet tagad samulsis apstājās.
- «Teiksim nu pagaidām ardievas. Ej tagad mājās un aizmirsti, ka tu mani esi sastapis.»
- ..aptiekāra Sietiņa meita Zenta rēķināšanā bija ļoti vāja. Viņa sēdēja man aiz muguras un vienmēr bikstīja mani teikt priekšā pat visvienkāršākās lietas.
- Uz atsevišķa galda bija saliktas iesvētību dāvanas. Sīmanim vajadzēja tās apskatīt un teikt visiem paldies.
Stabili vārdu savienojumiTeikt (arī sacīt) ardievas.
- Teikt (arī sacīt) ardievas — Atvadīties, sakot atvadu vārdus.
- Teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) — Sveicinot teikt «labrīt!» («labdien!», «labvakar!»).
- Teikt (arī sacīt) paldies — Pateikties.
- Teikt (arī sacīt) priekšā — Teikt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž. Ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību.
1.1.Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
PiemēriSavākušas savu mantību, izkāpjam, jo dzelzceļnieki, kas staigā gar vagoniem, kaut ko atzīmēdami blociņos, teic, ka vilciens tālāk neiešot.
- Savākušas savu mantību, izkāpjam, jo dzelzceļnieki, kas staigā gar vagoniem, kaut ko atzīmēdami blociņos, teic, ka vilciens tālāk neiešot.
- Notārs: Patiesību vajag teikt vienmēr un visur.
- «Ja kādu satiec, teic savu nelaimi un tiksi no tās vaļā.»
Stabili vārdu savienojumiTeikt (arī sacīt) acīs.
- Teikt (arī sacīt) acīs — Teikt atklāti.
1.2.Pavēlēt, pamudināt. Arī pamācīt, brīdināt.
Piemēri«Es jums teicu - ejiet ārā no veikala!» pārdevēja pacēla balsi.
- «Es jums teicu - ejiet ārā no veikala!» pārdevēja pacēla balsi.
- Cik reižu nav teikts - mācies svešvalodas.
1.3.Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
Piemēri«Kas teica, ka tā būs atgriešanās pie individuālajām metodēm!» domāja Arturs. «Nē, gluži otrādi.»
- «Kas teica, ka tā būs atgriešanās pie individuālajām metodēm!» domāja Arturs. «Nē, gluži otrādi.»
- ..Kronvalda Atis tur [Rīgā] esot vāciešiem visu patiesību arī pateicis? Siena ausis svilušas, bet pretī teikt nekā nevarējuši, jo dziedāšanas svētkus atvēlējis pats gubernators.
- Aspazija grib redzēt Latviju kā demokrātisku, kulturālu republiku, kas līdzīgi senajai Grieķijai spētu teikt savu vārdu pasaules garīgās kultūras attīstībā.
Stabili vārdu savienojumiTeikt (arī sacīt) savu vārdu.
- Teikt (arī sacīt) savu vārdu — Paust savus uzskatus, domas.
1.4.vajadzības izteiksmes formā: jāteic. Jāatzīst, arī jākonstatē.
PiemēriZirņi, saimniecēm par godu jāteic, bija varen mīksti un gardi, speķis un rūgušpiens tāpat.
- Zirņi, saimniecēm par godu jāteic, bija varen mīksti un gardi, speķis un rūgušpiens tāpat.
- «Bet jāteic,» vēzis turpināja, «ka, arī no ūdens izrauti, mani brāļi nekrita izmisumā.»
1.5.novec. Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
Piemēri..abi savus zvērestus nav pārkāpuši, jo visā pagastā Jāni ar Latiņu teic par laimīgu pāri.
- ..abi savus zvērestus nav pārkāpuši, jo visā pagastā Jāni ar Latiņu teic par laimīgu pāri.
- ..ļaudis Andra māti teica meitās bijušu daudz mīlīgāku, saticīgāku nekā sievā.
- Un man ir vienalga, Ka bērza malku stiprāku teic..
1.6.Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
PiemēriKalējmeistars Mārcis Mellacis ilgi pētīja balto papīra lapu, atzina, ka nekā priecīga tur nav, un tad paskatījās uz savu vecāko dēlu ar tādu skatienu, kas nepārprotami teica: «Vajadzētu ņemt siksnu, bet negribas veltīgi vicināt rokas: rīt darbā atkal būs jākaļ.»
- Kalējmeistars Mārcis Mellacis ilgi pētīja balto papīra lapu, atzina, ka nekā priecīga tur nav, un tad paskatījās uz savu vecāko dēlu ar tādu skatienu, kas nepārprotami teica: «Vajadzētu ņemt siksnu, bet negribas veltīgi vicināt rokas: rīt darbā atkal būs jākaļ.»
1.7.Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt4.
PiemēriKatrs nams, kad to apskatīja no augšas līdz apakšai, teica kaut ko jaunu.
- Katrs nams, kad to apskatīja no augšas līdz apakšai, teica kaut ko jaunu.
- ..ceriņu ziedošie krūmi Un dūmenis pussagrauts, greizs Vēl teic, ka te pacēlās dūmi Un pavards bij reiz...
2.Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Sacīt (2).
3.Parasti savienojumā «neteikt nekā», «neteikt neko»: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml. Sacīt (3).
PiemēriŠoreiz viņa nekā neteica par visām meitenēm, kas staigā bez galvassegām.
- Šoreiz viņa nekā neteica par visām meitenēm, kas staigā bez galvassegām.
- Osis neteica neko. Ko tur lai saka, taisnība vien, akmeņu laušana nebij viņa amats, apnicīgs un pretīgs..
4.novec. Slavēt. Cildināt.
PiemēriDažu rudeni, dažu pavasari Silabriedis pat teica dievu, kad ar muižu nepalika parādā.
- Dažu rudeni, dažu pavasari Silabriedis pat teica dievu, kad ar muižu nepalika parādā.
- Kad lielā ozola ēna jau sniegsies līdz kūts mugurai, viņa aiznesīs āboliņa pļāvējiem ar rasu apsvīdušu sviestu un labi nobriedušu un acainu rudzu maizi, un saime to ēdīs teikdama un slavēdama.
- Bajārs savas meitas teica, Kas teiks mani, sērdienīti?
Stabili vārdu savienojumi(Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi). Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk.
- (Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) — Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
- Lai neteiktu (arī nesacītu) vairāk — Saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- Neteikt (arī nesacīt) ne četri (arī ne pieci)sar. — Neteikt nekā, klusēt. Arī neiebilst.
- Sirds teic (arī saka) — Saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
- Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) — Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- Teikt (arī sacīt) ardievas — Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- Teiktās dziesmas — Teicamās dziesmas.
Avoti: 7-2. sējums