teiciens
teiciens -a, v.
1.Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
PiemēriZīmīgs teiciens.
- Zīmīgs teiciens.
- Sens teiciens.
- Agris: Cik nelāgi tas skan: par vēlu! Man nepatīk šis teiciens! Kamēr cilvēks kustas, nekad nav par vēlu!
- Kopš seniem laikiem latviešiem ir krietns teiciens, kas par cilvēku pasaka visu, - goda vīrs.
- Ar teicienu «rūgts kā apšu miza» apzīmē īpaši augstu rūgtuma pakāpi.
- Ir tāds teiciens: ja zemi barosi, zeme baros tevi.
- ..man gluži neviļus iešaujas prātā kāds Pablo Nerudas spārnots teiciens: aktīvā slinkošana.
Stabili vārdu savienojumiPieklājības teicieni.
- Pieklājības teicieni — Tradicionāli teicieni, ko lieto sasveicinoties, pateicoties, uzrunājot kādu.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) — Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
2.Tas, ko kāds ir teicis. Izteiciens (2). Arī izteikums1.
Piemēri«Kāds dievišķīgs vakars, jāņudien!» Tā sacīja Sproģis, un šis teiciens varētu šķist ļoti parasts un pat banāls, ja vakars patiesi nebūtu pasakains..
- «Kāds dievišķīgs vakars, jāņudien!» Tā sacīja Sproģis, un šis teiciens varētu šķist ļoti parasts un pat banāls, ja vakars patiesi nebūtu pasakains..
- Uz visiem [Sandas] jautājumiem Šopēns atbild tikai ar vienu teicienu: «Arī tas var būt!»
- Zariņš lasīja, atzīmēja [vārsmu] pēdas, bubināja pie sevis rindas un pantus, ierakās vārdnīcās, vajadzīgo teicienu meklēdams.
Stabili vārdu savienojumiDivdabja teiciens.
- Divdabja teiciens — Savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa vai daļēji apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
Avoti: 7-2. sējums