teicējs
teicējs -a, v.
teicēja -as, s.
1.Darītājs → teikt.
2.folkl. Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
PiemēriAr teikto dziesmu melodiku saistās arī primitīvākais un reizē savdabīgākais latviešu tautas mūzikas vairākbalsības veids - dziedāšana ar teicējām, vilcējam un locītājām.
3.Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
PiemēriBet pasakas arī ir īstenības -i pasakas dzīvo pēc teicēja nāves un pēc pasakas pazīst tās teicēju.
4.Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
Avoti: 7-2. sējums