teiksmains
teiksmains -ais; s. -a, -ā
teiksmaini apst.
Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
PiemēriTeiksmains varonis.
- Teiksmains varonis.
- Teiksmainais papardes zieds.
- Teiksmaina pils.
- Aiz parka paceļas teiksmainais Tērvetes pilskalns, viens no skaistākiem Latvijā.
- No tālienes tā [sala] izskatījās kā teiksmaina zivs, kas izlīdusi saulē sildīties.
- Lec mēness. Viss kļūst zaļgani sudrabots un teiksmains.
- Raķešu blāzmā teiksmaini mirdzēja zeme, krūmi laistījās maigā spožumā.
Avoti: 7-2. sējums