Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
teiksmains
teiksmains -ais; s. -a, -ā
teiksmaini apst.
Tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem. Neparasti skaists, arī ļoti labs, stiprs. Pasakains (1). Arī fantastisks.
PiemēriTeiksmains varonis.
Avoti: 7-2. sējums