likt2
likt lieku, liec, liek, pag. liku; trans.
1.Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
PiemēriLikt piecelties.
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
1.1.Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
PiemēriMednis.. ilgi lika gaidīt uz atbildi.
Stabili vārdu savienojumiLikt trūkties (kādam). Nelikt lūgties.
1.2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriLikt nojaust patiesību.
Stabili vārdu savienojumiLikt just.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
PiemēriTas nu bija notikums, kas lika pārcēlājam brīdi apstāties.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriDzīvē bieži atgadās, ka dalīta sviestmaize, šokolādes plāksnīte vai konfekšu turziņa liek cilvēkam saprast, ka otrs ir viņa draugs..
2.2.Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
Piemēri20. gadsimta sākumā Rīgas vitrāžistu slavai liek no jauna iemirdzēties Ernsta Todes un Kārļa Brencēna talants.
3.novec. Noteikt, lemt.
PiemēriLiec, Laimiņ, man mūžiņu, Kādu pati gribēdama..
Stabili vārdu savienojumiKā likts. Lika (drusku) pagaidīt! Likt sevi just. Likt sevi manīt.
Avoti: 4. sējums