likt2
likt lieku, liec, liek, pag. liku; trans.
1.Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
PiemēriLikt piecelties.
- Likt piecelties.
- Likt samaksāt soda naudu.
- Likt aizvērt durvis.
- Likt izstāstīt patiesību.
- Likt, lai pagaida.
- Darīt, ko liek.
- Bet Brīviņš pasauca Oša Andru, lika iejūgt pelēci un pašam braukt līdzi.
- Ārsts liek turēt [slimniekam] pie galvas ledu, pie kājām karstu..
- «Kad satiec savu brāli, saki, ka es lieku viņu mīļi sveicināt.»
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
- Likt sveicināt sar. — Sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
1.1.Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
PiemēriMednis.. ilgi lika gaidīt uz atbildi.
- Mednis.. ilgi lika gaidīt uz atbildi.
- ..akadēmiķis ar asprātīgiem salīdzinājumiem aizvien vairāk lika sevī klausīties..
- Vai tāds gan mācēs nelaimē tev laipu sviest: Pats cietis nav, bet tikai citiem licis ciest.
- pārn. No savas dvēseles es gaismu smēlu, Ap tevi oreolam liku plaukt..
- ..Valija bija pārliecināta, ka priekšsēdētājs liks Garkalnam [kapteinim] trūkties.
Stabili vārdu savienojumiLikt trūkties (kādam). Nelikt lūgties.
- Likt trūkties (kādam) sar. — Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- Nelikt lūgties — Ātri piekrist (ko darīt).
1.2.Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriLikt nojaust patiesību.
- Likt nojaust patiesību.
- Pārmelderis ar vaibstiem un galvu purinādams mēģināja kaut ko likt Jorģim saprast.
- «..man būtu paticis, ja viņš liktu manīt, ja pateiktu, ka esmu viņam nepieciešama.»
- Pasniegdama adītu vilnas cepuri, viņa [Laime] lika nabagam aiz prieka piemirst basās kājas..
Stabili vārdu savienojumiLikt just.
- Likt just — Likt saprast (ko).
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
PiemēriTas nu bija notikums, kas lika pārcēlājam brīdi apstāties.
- Tas nu bija notikums, kas lika pārcēlājam brīdi apstāties.
- Pārapdzīvotība liek japāņiem celt tirdzniecības centrus zem zemes.
- Vajadzētu aizmigt, bet katrs troksnītis lika sarauties un atvērt acis.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
PiemēriDzīvē bieži atgadās, ka dalīta sviestmaize, šokolādes plāksnīte vai konfekšu turziņa liek cilvēkam saprast, ka otrs ir viņa draugs..
- Dzīvē bieži atgadās, ka dalīta sviestmaize, šokolādes plāksnīte vai konfekšu turziņa liek cilvēkam saprast, ka otrs ir viņa draugs..
- Cauri lietus miglai spraucās saules stari, bet pašu sauli nevarēja saredzēt, tikai intensīvais gaišums lika nojaust, kur tā atrodas.
- ..dzimtenes gaiss ir spēcīgs kā vīns, Kas aizmirst liek pagātnes bēdas.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
Piemēri20. gadsimta sākumā Rīgas vitrāžistu slavai liek no jauna iemirdzēties Ernsta Todes un Kārļa Brencēna talants.
- 20. gadsimta sākumā Rīgas vitrāžistu slavai liek no jauna iemirdzēties Ernsta Todes un Kārļa Brencēna talants.
- ..mazākā vēja pūsma liek nolīt pāri gājēju galvām dzeltenam [lapu] lietum.
- Par Auroru sauc kuģi - rīta blāzmu, - Kas vakartumsā lielgabalu dunā Liek Petrcgradas velvēm trīcēt brāzmā.
3.novec. Noteikt, lemt.
PiemēriLiec, Laimiņ, man mūžiņu, Kādu pati gribēdama..
- Liec, Laimiņ, man mūžiņu, Kādu pati gribēdama..
- Ja kāda pazīstamā vai kaimiņiene iežēlojās: «Vai! Andra māt, cik tev grūtuma ar dēliem!» tad Andra māte ikreiz cieti, gandrīz, vienaldzīgi mēdza atbildēt: «Nu, ko tur darīt? Viss dieva likts!»
- Šis mežs, pilns drūmuma un baismu, Kur dziesmām atskanēt nav likts..
Stabili vārdu savienojumiKā likts. Lika (drusku) pagaidīt! Likt sevi just. Likt sevi manīt.
- Kā likts idioma — sar. Noteikti, bez šaubām.
- Lika (drusku) pagaidīt! idioma — sar. Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- Likt sevi just — Būt uztveramam, sajūtamam.
- Likt sevi manīt — 1. Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību, ka (citi) pamana, ievēro.2. Būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt.3. Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Avoti: 4. sējums