Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kulstīties
kulstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → kulstīt1. Tikt kulstītam.
PiemēriLini labi kulstās.
  • Lini labi kulstās.
2.Raustīties, plivināties (vējā).
PiemēriZari kulstās vējā.
  • Zari kulstās vējā.
2.1.Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni).
PiemēriGauja tajā līkumā bija apmēram līdz jostas vietai, un, lai cik Artūrs spļaudījās, minūtes piecas viņš dabūja kulstīties pa ūdeni.
  • Gauja tajā līkumā bija apmēram līdz jostas vietai, un, lai cik Artūrs spļaudījās, minūtes piecas viņš dabūja kulstīties pa ūdeni.
  • Laiciņu nakts klusumā atskanēja savāds troksnis, likās, pa seklu ūdeni kulstās milzu līdaka.
3.Refl. → kulstīt3.
Piemēri..kājas tik vien ka dejas ritmus meklē. Pat zem skolas sola kulstās un droši vien pa miegam arī.
  • ..kājas tik vien ka dejas ritmus meklē. Pat zem skolas sola kulstās un droši vien pa miegam arī.
Stabili vārdu savienojumiMēle kulstās.
  • Mēle kulstās idiomasar. Saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
3.1.Kuļāties (parasti par apģērbu, tā daļām).
Piemēri..abām [meitenēm] ir garās bikses platiem galiem, kuri lupatīgi kulstās uz priekšu un atpakaļ.
  • ..abām [meitenēm] ir garās bikses platiem galiem, kuri lupatīgi kulstās uz priekšu un atpakaļ.
3.2.Kulstīt3.
PiemēriViņa kulstās ar kājām pa zemi.
  • Viņa kulstās ar kājām pa zemi.
  • Tā pīļu dīķī uzaudzis putns sāk kulstīties nemierā, dzirdot tālīnas gājputnu klaigas.
Avoti: 4. sējums