pielīst
pielīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) – par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
PiemēriČūska pielīduši pie celma.
- Čūska pielīduši pie celma.
- Tārps pielien tuvāk lapai.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPielīst uz vēdera pie ierakumiem.
- Pielīst uz vēdera pie ierakumiem.
- Saulesvīrs pielīda pie [kritušā] Kūdras, izņēma no tā kabatas komjaunieša kartīti, paņēma Kūdras vieglo ložmetēju un līda tālāk.
2.Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriArtūrs piecēlās kājās un bikli tuvojās mājai. Slēpdamies aiz krūmiem, viņš pielīda pie loga.
- Artūrs piecēlās kājās un bikli tuvojās mājai. Slēpdamies aiz krūmiem, viņš pielīda pie loga.
- pārn. «Vecums pielien kā zaglis, vienu dienu tikai apķēries, ka garozu vairs nevari saēst..»
3.parasti divd. formā: pielīdis; pareti Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
PiemēriArājam grūtas kājas, pilnas smilšu pielīdušas.
- Arājam grūtas kājas, pilnas smilšu pielīdušas.
- Durvis atvērās. Aiz tām.. parādījās kāds cilvēka tēls gariem matiem, dūnām pielīdušā.. mētelī..
4.sar. Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
Piemēri..Osu Jānis pieņemts par pārcēlāju. Daudzi viņu par to apskauda un paklusām runāja, ka viņš protot kungiem pielīst.
- ..Osu Jānis pieņemts par pārcēlāju. Daudzi viņu par to apskauda un paklusām runāja, ka viņš protot kungiem pielīst.
- «Tu pielīdi tēvam, tāpēc tu viens pats dabūji visu mantojumu!» kliedza Mārtiņš.
Avoti: 6-2. sējums