piejaukums
piejaukums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → piejaukt1. Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
PiemēriŠķidrs piejaukums.
1.1.pārn. Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
PiemēriViņa runā savas cilts valodā ar dažu franču vārdu piejaukumu.
Avoti: 6-2. sējums