Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nogāzt
nogāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu
1.trans. Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogāzt krēslu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
Piemēri«Kur tu tāda vari aiziet?» saku. «Tevi jau vējš gar zemi nogāzīs.»
1.2.Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSkrienot nogāzt gājēju zemē.
1.3.Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriIeva sēdēja uz vētras no gāzta koka..
1.4.Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
PiemēriVecā ratnīca tak ēst ne prasīja, kāpēc nevarēja palikt, kā stāvējusi? Nē, vajadzēja nogāzt.
2.trans. Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogāzt sienu no kūtsaugšas kūtī.
2.1.Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..Ādams aiz neveiklības un vispārējā satraukuma, no galda celdamies, nogāza pilnu alus krūzi, māla šķembas pa šķīda visapkārt.
2.2.Notriekt (lidaparātu).
Piemēri..mūsu acu priekšā no liela augstuma nogāza vācu bumbvedēju.
3.trans. Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
PiemēriNogāzt sienu pie šķūņa.
3.1.Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
PiemēriNogāzt spaini ūdens uz klona.
4.trans. Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriMēslu ir pa pilnam, var nogāzt visu lauku..
4.1.Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNogāzt klāju ar ūdeni.
5.trans. Nozāģēt, nocirst (kokus).
PiemēriTe kaut kur atradās Rijkura nolūkota goba, kuru viņš gribēja šodien nogāzt un pa gabalam uz ragutiņām pārvilkt mājās.
5.1.sar. Nopļaut.
PiemēriDābols nogāzts, bet sienu vēl tikko sāk vākt.
6.trans. Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
PiemēriNogāzt caru no troņa.
6.1.sar. Atbrīvot no amata.
Piemēri..priekšstrādnieks sāka tēlot Lupatu Zetai, kāds blēdis dīvajiešu pagastvecākais un cik viegli to nogāzt, ja krogā aprunājas prātīgi..
7.parasti 3. pers.; trans.; sar. Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
Piemēri«Jau visu nedēļu pretojos slimībai,» viņš dobjā krūšu balsī teica. «Domāju, uzveikšu, bet nu, kā liekas, tā mani grib nogāzt.»
7.1.Būt par cēloni tam, ka nomirst.
PiemēriZebe: Re, cik nelaimīgs gadījums: iesalu audzēja dēla kāzām, bet še tev... pērkons ņem un nogāž veco.
8.trans.; sar. Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās). Arī nokaut.
Piemēri«Esmu pats medījis, savas desmit cūkas nogāzis.»
8.1.Nonāvēt (par lodi).
PiemēriMednieka lode nogāž vilku.
9.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi nolīt.
PiemēriPirmais deviens nogāza ātri, bet lietus tik ātri nepārstāja.
Stabili vārdu savienojumiNogāzt baltu.
Stabili vārdu savienojumiNogāzt no kājām.
Avoti: 5. sējums