nogāzt
nogāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu
1.trans. Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogāzt krēslu.
- Nogāzt krēslu.
- Nogāzt mucu uz sāniem.
- Nogāzt pieslietās kāpnes.
- Dicmanis un Leinerts ir nogāzti uz kūla un sasieti ar.. virvi.
- ..notiek aitu cirpšana. Aitu ar sasietām kājām nogāž sāniski uz maurā paklātas segas.
- «Viņi [bandīti] darot tā: nogāžot šķērsām pār ceļu baļķi, bet paši tupot grāvī. Mašīnai jāapstājas gribot negribot...»
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
Piemēri«Kur tu tāda vari aiziet?» saku. «Tevi jau vējš gar zemi nogāzīs.»
- «Kur tu tāda vari aiziet?» saku. «Tevi jau vējš gar zemi nogāzīs.»
- Nākošajā solī viņš dabūja pa labo ausi spēcīgu belzienu, kas sašūpoja visu ķermeni, bet nenogāza.
- pārn. Huanito vīns bija tiešām pietiekami stiprs, lai nogāztu garšļaukus šo lielīgo ceļa laupītāju.
- pārn. ..ierunājās ložmetējs.. un kā ar pātagas sitienu nogāza ienaidnieka ķēdi.
1.2.Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriSkrienot nogāzt gājēju zemē.
- Skrienot nogāzt gājēju zemē.
1.3.Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriIeva sēdēja uz vētras no gāzta koka..
- Ieva sēdēja uz vētras no gāzta koka..
- ..lietus visu [labību] nogāza un sapūdēja.
1.4.Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
PiemēriVecā ratnīca tak ēst ne prasīja, kāpēc nevarēja palikt, kā stāvējusi? Nē, vajadzēja nogāzt.
- Vecā ratnīca tak ēst ne prasīja, kāpēc nevarēja palikt, kā stāvējusi? Nē, vajadzēja nogāzt.
2.trans. Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogāzt sienu no kūtsaugšas kūtī.
- Nogāzt sienu no kūtsaugšas kūtī.
- Kuļamo labību no ārdiem nogāž vīrieši.
2.1.Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..Ādams aiz neveiklības un vispārējā satraukuma, no galda celdamies, nogāza pilnu alus krūzi, māla šķembas pa šķīda visapkārt.
- ..Ādams aiz neveiklības un vispārējā satraukuma, no galda celdamies, nogāza pilnu alus krūzi, māla šķembas pa šķīda visapkārt.
- Ātrumā es no gāžu no galda pūderkārbiņu - balts, smaržīgs mākonis izvirpuļo pa grīdu.
2.2.Notriekt (lidaparātu).
Piemēri..mūsu acu priekšā no liela augstuma nogāza vācu bumbvedēju.
- ..mūsu acu priekšā no liela augstuma nogāza vācu bumbvedēju.
3.trans. Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
PiemēriNogāzt sienu pie šķūņa.
- Nogāzt sienu pie šķūņa.
- Nogāzt granti ceļ malā.
- Nogāzt kūdru sētmalā.
3.1.Strauji noliet (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
PiemēriNogāzt spaini ūdens uz klona.
- Nogāzt spaini ūdens uz klona.
- pārn. Tas bija viens no tiem agrās vasaras pērkona negaisiem, kas spēji uznirst no pamales,.. nogāž veselas ūdens straumes..
- pārn. Svina pelēkie mākoņi ik pa brīdim nogāž pa krietnai ūdens tonnai..
4.trans. Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriMēslu ir pa pilnam, var nogāzt visu lauku..
- Mēslu ir pa pilnam, var nogāzt visu lauku..
- «Viņš jau vienmēr uz to lielo, uz to plašo,» Kalnasmeltēns paskaidroja. «Šogad piecpadsmit pūravietas ar liniem nogāzis.»
4.1.Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNogāzt klāju ar ūdeni.
- Nogāzt klāju ar ūdeni.
5.trans. Nozāģēt, nocirst (kokus).
PiemēriTe kaut kur atradās Rijkura nolūkota goba, kuru viņš gribēja šodien nogāzt un pa gabalam uz ragutiņām pārvilkt mājās.
- Te kaut kur atradās Rijkura nolūkota goba, kuru viņš gribēja šodien nogāzt un pa gabalam uz ragutiņām pārvilkt mājās.
- «Tu nogāzīsi kokus, un es tiem nodarināšu zarus, kraušu kaudzēs.»
- Vēl pirms gadiem piecpadsmit ciemam piederēja pašam savs mežs... saimnieki trakā steigā to nogāza un iztirgoja kokmateriālu spekulantiem.
5.1.sar. Nopļaut.
PiemēriDābols nogāzts, bet sienu vēl tikko sāk vākt.
- Dābols nogāzts, bet sienu vēl tikko sāk vākt.
- Ar trim pļaujmašīnām nogāzti zemē kvieši un auzas.
- Un viņš arī strādāja, - pļāva tā, it kā vienā dienā gribētu nogāzt visu garo līci.
6.trans. Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
PiemēriNogāzt caru no troņa.
- Nogāzt caru no troņa.
- Nogāzt valdību.
- ..Krievijas strādnieki un zem nieki.. nogāza kapitālistu un muižnieku kundzību, saņēma savās rokās politisko varu.
6.1.sar. Atbrīvot no amata.
Piemēri..priekšstrādnieks sāka tēlot Lupatu Zetai, kāds blēdis dīvajiešu pagastvecākais un cik viegli to nogāzt, ja krogā aprunājas prātīgi..
- ..priekšstrādnieks sāka tēlot Lupatu Zetai, kāds blēdis dīvajiešu pagastvecākais un cik viegli to nogāzt, ja krogā aprunājas prātīgi..
- «Kas jau ticis par pagasta vecāko un lielo tiesas vīru, to ne gāšus nevar nogāzt...»
7.parasti 3. pers.; trans.; sar. Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
Piemēri«Jau visu nedēļu pretojos slimībai,» viņš dobjā krūšu balsī teica. «Domāju, uzveikšu, bet nu, kā liekas, tā mani grib nogāzt.»
- «Jau visu nedēļu pretojos slimībai,» viņš dobjā krūšu balsī teica. «Domāju, uzveikšu, bet nu, kā liekas, tā mani grib nogāzt.»
- ..arī viņu pašu pirms dažiem gadiem nogāzis infarkts..
- ..reizēm viens bacilis var.. nogāzt daudzus..
7.1.Būt par cēloni tam, ka nomirst.
PiemēriZebe: Re, cik nelaimīgs gadījums: iesalu audzēja dēla kāzām, bet še tev... pērkons ņem un nogāž veco.
- Zebe: Re, cik nelaimīgs gadījums: iesalu audzēja dēla kāzām, bet še tev... pērkons ņem un nogāž veco.
8.trans.; sar. Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās). Arī nokaut.
Piemēri«Esmu pats medījis, savas desmit cūkas nogāzis.»
- «Esmu pats medījis, savas desmit cūkas nogāzis.»
- «Ja dzinēji.. patiešām būs kādu pelēci nogāzuši, tad lai saka paldies biedram Grāpītim: nebūtu viņš izšāvis uz pirmo, visi trīs aizietu kā pa durvīm!»
- Maldonis ar diviem šāvieniem nogāž trīs pīles.
- Vakar jau nogāzām divus pussuķus.
8.1.Nonāvēt (par lodi).
PiemēriMednieka lode nogāž vilku.
- Mednieka lode nogāž vilku.
9.parasti 3. pers.; intrans. Spēcīgi nolīt.
PiemēriPirmais deviens nogāza ātri, bet lietus tik ātri nepārstāja.
- Pirmais deviens nogāza ātri, bet lietus tik ātri nepārstāja.
Stabili vārdu savienojumiNogāzt baltu.
- Nogāzt baltu idioma — sar. Ļoti spēcīgi nolīt.
Stabili vārdu savienojumiNogāzt no kājām.
- Nogāzt no kājām — 1. Nogāzt (cilvēku).2. Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Avoti: 5. sējums