nogaudot
nogaudot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
PiemēriSuns negaudoja visu vakaru.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
PiemēriNogaudo mīna.
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
PiemēriSirēna jau nogaudojusi.
3.1.trans.
PiemēriVakara pusē sirēnas nogaudoja trauksmi.
4.trans.; sar.; niev. Nodziedāt gaudulīgā balsī.
PiemēriKabinetā Tīrlauks vispirms apsēdās uz dīvāna, iedzēra malku no pudeles. Tad žēlā balsī negaudoja: «Pār kapiem laižas melnas vārnas..»
Avoti: 5. sējums