nogāzens
nogāzens -ais; s. -a, -ā
nogāzeni apst.
Ieslīps, arī nolaidens.
PiemēriNogāzens upes krasts.
- Nogāzens upes krasts.
- Nogāzens ceļš.
- Tumsā grabēja ogles, ripodamas no kaudzēm zemē, jo kuģis aizvien vairāk liecās ar priekšgalu uz leju un starpklāja grīda kļuva nogāzena.
Avoti: 5. sējums