noglaudīt
noglaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt. Arī noglāstīt.
PiemēriZelma pateicīgi ar savu sažuvušo, gludo un sauso roku noglaudīja Austras elkoni.
- Zelma pateicīgi ar savu sažuvušo, gludo un sauso roku noglaudīja Austras elkoni.
- ..tēvs noglaudīja ar savu sarkano, lielo roku Vanadziņa [zēna] galvu..
- Kaķene trinas gar stilbiem... Grib, lai šo noglauda.
1.1.pārn. Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
PiemēriAizskrien šaudīgs skatiens un atraujas, lai pēc brīža atkal noglaudītu tumšo pagulti.
- Aizskrien šaudīgs skatiens un atraujas, lai pēc brīža atkal noglaudītu tumšo pagulti.
1.2.pārn. Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
PiemēriVēsma noglauda vaigus.
- Vēsma noglauda vaigus.
Avoti: 5. sējums