noglaudīt
noglaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsu brīdi glaudīt un pabeigt glaudīt. Arī noglāstīt.
PiemēriZelma pateicīgi ar savu sažuvušo, gludo un sauso roku noglaudīja Austras elkoni.
1.1.pārn. Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
PiemēriAizskrien šaudīgs skatiens un atraujas, lai pēc brīža atkal noglaudītu tumšo pagulti.
1.2.pārn. Īsu brīdi maigi, patīkami pieskarties (par parādībām dabā).
PiemēriVēsma noglauda vaigus.
Avoti: 5. sējums