noglabāt
noglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.No likt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
Piemēri..pagrabā Reinis noglabāja savu komjaunatnes biedra karti aiz ieplaisājušā sienas apmetuma, lai tā nenonāktu ienaidnieka rokās.
1.1.pārn. Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
PiemēriRūgtumu izmest iz [no] sirds Un riebumu noglabāt dziļāk..
Avoti: 5. sējums