Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noglumēt
noglumēt parasti 3. pers., -glumē, pag. -glumēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
PiemēriNoglumējusi sieksta.
Avoti: 5. sējums