nogorīties
nogorīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
PiemēriNogorīties stundu spoguļa priekšā.
2.Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
3.Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNogorīties gar sēdētājiem.
4.sar. Notūļāties, noslinkot.
PiemēriLielais puisis, labs sliņķis, nogorās vien.
Avoti: 5. sējums