noglāstīt
noglāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsu brīdi glāstīt un pabeigt glāstīt.
PiemēriViņa [māte] pie nāk pie gultas un noglāsta man galvu.
- Viņa [māte] pie nāk pie gultas un noglāsta man galvu.
- Andrejs paņēma savos pirkstos Līvijas roku un viegli noglāstīja.
- ..Veldze noglāstīja drēbi, mīlinādamās ar tas sarkanīgo spožumu..
1.1.pārn. Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
PiemēriKāds lielisks cilvēks, es domāju, ar skatienu no glāstīdams drauga.. sirmās matu šķipsnas..
- Kāds lielisks cilvēks, es domāju, ar skatienu no glāstīdams drauga.. sirmās matu šķipsnas..
- ..viņš strādāja otrā tīruma stūrī un nevarēja.. ne ar skatu noglāstīt sadugušo meiteni.
- Gribas vēl un vēl paskatīties uz šiem tīrumiem, ar acīm noglāstīt tos..
1.2.pārn. Īsu brīdi maigi, pa tīkami pieskarties (par parādībām dabā).
PiemēriSaule tagad rādījās reti un pacēlās tik maz no zemes malas, ka viņas dzeltenie stari tikai noglāstīja apsnigušos klajumus un mežu galus.
- Saule tagad rādījās reti un pacēlās tik maz no zemes malas, ka viņas dzeltenie stari tikai noglāstīja apsnigušos klajumus un mežu galus.
- Mirdzošās [saules] staru strēles noglāsta brūnganos meldrus un vienmēr čaukstošās niedru ziedkopu bārdas.
- ..austrumu vējš bij debesis noglāstījis, mākoņus aiztrencis, spirgtu dzidrumu izlējis - nu debesis vizmoja jaunā ietērpā.
Avoti: 5. sējums